Vai tiešām piedzīvosim eiro naudiņu galu vēl pirms to paredzētās ieviešanas Latvijā? To ekspertu skaits, kuri arvien pārliecinošāk mēģina argumentēt, kāpēc vienotās valūtas zonai nav nākotnes, strauji palielinās. Bija cerība, ka Eiropas valstu līderi vienosies, lai, kaut aiz matiem, tomēr izvilktu Grieķiju no purva. Nu jau tikai neglābjamie optimisti tic, ka šai valstij izdosies noturēties eirozonā. Aiz tās rindā stāv mazā Kipra, kuras ekonomika ir cieši saistīta ar Grieķiju. Milzīgu aizdevumu savas banku sistēmas glābšanai prasa Spānija. Problēmas ir gan Portugāles, gan Itālijas ekonomikai. Par eiro ironizē arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas asociētais profesors Andress Araks, norādot, ka pirms iestāšanās eirozonā Igaunijas politiķi solīja, ka salaulāsimies ar kaut ko jaunu un skaistu, bet, kad kāzu ballei pienāca beigas, nonācām gultā ar kaut ko vecu un neglītu. Kā uzskata bijušais ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Alans Grīnspens, tad vienotās Eiropas valūtas projekts ir cietis neveiksmi. Viņa loģika ir dzelžaina – grūti iztēloties, ka var veiksmīgi eksistēt vienota valūta, ja katra valsts, kurā tā ieviesta, darbojas pēc saviem noteikumiem un saprašanas. Vieni taupa, otri izšķērdē, vieni maksā nodokļus, otri tos ignorē. Protams, ir daudz ideju, kā glābt Eiropu. Politiķi jau sen runā par divu ātrumu Eiropu, ar to domājot veco un jauno ES valstu sadalīšanu. Nu ir uzspīdējis variants par ziemeļu un dienvidu valstu bloku izveidi. Tieši šādā veidā valstis ir saistītas ar gadsimtiem ilgām ekonomiskajām, politiskajām un mentālajām tradīcijām.
“Vieni taupa, otri izšķērdē, vieni maksā nodokļus, otri tos ignorē.”
