Pagājušā gada pavasarī man no Lietuvas atveda interesantu sēklu paciņu. Bija rakstīts, ka no sīkajām sēkliņām izaugs dekoratīvi krūmi, kam skaisti ziedi. Iesēju, un man izauga dēsti langerstrēmijai, ko tautā mēdz saukt par Indijas ceriņiem. Izturot ziemas salu līdz mīnus 15 grādiem, tāpēc Latvijas apstākļos labāk audzējami podos un pa ziemu nesami vēsās telpās, piemēram, pagrabos vai kādā neapkurināmā istabā. Internetā atrodama plaša informācija, bet krievu uzziņu literatūrā minēts, ka brīvā dabā aug Krimas kūrortu zonas apstādījumos.
Daudzos dēstiņus esmu izdāļājis citiem audzētājiem, bet vienu sev iestādīju sešu litru podā un novietoju aizstiklotā lodžijā uz palodzes. Auga šmauga vica, kurai nokniebu galotni, un tad vietā izauga trīs galotnes. Vēlu rudenī nobira lapas, un pa ziemu atstāju turpat lodžijā, tikai pārtraucu laistīšanu. Zīmuļa resnuma kociņam zariņi bija tik tievi, ka radās šaubas par pārziemošanu, bet pietika atsākt laistīšanu, lai saplauktu lapiņas. Drīz vien vicas tiecās griestos, tāpēc atkal galotņoju, un atkal veidojās zaru zari, kas tomēr sāka skrāpēties pie griestiem. Pa vasaru nedaudz pamēsloju un drīz konstatēju, ka ar puslitru ūdens dienā nepietiek. Nu kociņš jau sasniedzis mana pirksta resnumu un varenu kuplumu, līdz dzinumu galotnēs uzradās ziedu ķekari, gaiši rozā krāsā ar izteiksmīgiem putekšņlapu dzeltenajiem pušķiem. Zied ilgstoši.Esmu sapratis, ka manā lodžijā krūmam būs par šauru, tāpēc esmu ar mieru to atdāvināt tiem, kam piemērotāki apstākļi. Pavasarī krūms jāpārstāda lielākā podā, pa vasaru vislabāk to turēt atklātā mājas terasē, bet pārziemināt vēlams kādā vēsākā telpā. Langerstrēmija patiešām ir interesants krūms, kas savu skaistumu parādīs tikai nākamajos gados.
