Mūsdienu straujā dzīve atspoguļojas arī cilvēku pārvietošanās veidā. Lai ātrāk sasniegtu galapunktu, tad minūtes, pat sekundes tiek taupītas, meklējot taisnāko ceļu.
Mūsdienu straujā dzīve atspoguļojas arī cilvēku pārvietošanās veidā. Lai ātrāk sasniegtu galapunktu, tad minūtes, pat sekundes tiek taupītas, meklējot taisnāko ceļu. Varbūt daži tā dara slinkuma dēļ un negrib lieki piepūlēt kājas, ja var saīsināt savu maršrutu.
Kā tas izskatās no malas? Šausmīgi, domā cilvēks, kuram sāp sirds, redzot zālienā iemītas taisnas takas. Šajā gadījumā tā ir smilteniete, pensionēta mediķe. Viņa vērsās “Ziemeļlatvijā”, lai pastāstītu par nomīdīto zālienu netālu no bijušās darbavietas Smiltenes slimnīcas poliklīnikas ieejas durvīm.
“Tā jau vairs nav taciņa, bet ganu ceļš. Vai tad tiešām jaunatne neredz, kur iet? Vai tad mēs visu gribam sabradāt? Es nevaru otra zemē kāju iespert,” saka pensionāre.
Jaunatni viņa piemin tādēļ, ka gar poliklīniku un caur slimnīcas parku skolēni dodas uz skolu un atpakaļ. Taču ne jau tikai pusaudžiem, arī pieaugušajiem gribas saīsināt ceļu. Arī es steidzoties skatos, kur iespējams iziet taisnāk un ātrāk. Jāatzīst, tieši mans bērns man aizrādīja, ka nedrīkst iet pa zāli.
Sniegs nokusis, un nobradātais krūms un iemītā sliede poliklīnikas apstādījumos izskatās nožēlojami.
“Es paskaitīju. 20 soļu iznāk apiet līkumu pa taciņu, lai nebūtu jābrien pa zālienu,” konstatē pensionāre.
Kad būvēja Smiltenes poliklīniku un projektēja celiņus, tie nebija domāti caurstaigāšanai, viņa atceras un uzsver, ka šī teritorija joprojām ir slimnīcas parks. “Ja to izmanto caurstaigāšanai, tad jāprot tur uzvesties,” padomu dod pensionētā mediķe.
“Vai tad visur liksim sētas un žogus priekšā? Vai mums samierināties ar slikto? Vai tad nevar uzvarēt labais?” viņa dalās pārdomās par sadzīves kultūru.
Pensionētā mediķe ar nožēlu atgādina arī skaistās, baltās, no porcelāna ražotās apgaismojuma lampas gar gājēju ceļu, kas no Blaumaņa ielas ved uz poliklīniku. “Atceros,” viņa stāsta, “bija sniegota ziemas diena, kad tās uzstādīja. Cik skaisti izskatījās! Bet cik ilgi mums bija tie apgaismes ķermeņi? Cilvēki tos sasita. Tad salika vietā citus no plastmasas, un arī tos visus nolauza.”
