Marta beigās pēc LPP/LC līdera Aināra Šlesera un Tautas partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles iniciatīvas 46 uzņēmēji izveidoja kustību “Par labu Latviju”.
Kustības iniciatori pieņēma aicinājumu, kurā rakstīts, ka Latvija savu potenciālu vēl nav apjautusi. Tas guļ apsegts ar mākslīgi iepotētu neticību saviem spēkiem un uzpūstu paškritiku. “Tādēļ mēs, labas gribas un brīva prāta cilvēki, vienojāmies, lai aizstāvētu Latvijas nacionālās intereses. Mēs nākam, lai darītu Latviju labāku garīgi, politiski, ekonomiski un cilvēciski,” rakstīts aicinājumā. To parakstījuši tādi ietekmīgi uzņēmēji kā Gunārs Ķirsons, Guntis Belēvičs, Viesturs Koziols, Uldis Osis un citi. Zem aicinājuma ir arī vairāku novadu deputātu un pašvaldību vadītāju paraksti.Domā ietekmēt lēmumusNesen ar mērķi pievienoties kustībai uz pirmo sanāksmi Valkā sanāca daži Valkas novada uzņēmēji. Par izveidotās nodaļas koordinatoru izvirzīja uzņēmuma “Pepi Rer” valdes priekšsēdētāju Imantu Šteinu. Sanāksmē piedalījās arī bijušais Valkas mērs, Saeimas Tautas partijas frakcijas deputāts un Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Viņš “Ziemeļlatvijai” sīkāk paskaidroja par kustības mērķiem. Pēc V. A. Kraukļa vārdiem, kustības “Par labu Latviju” mērķis ir mainīt ekonomisko politiku, jo pašlaik tā pa spirāli virzās uz leju. “Tā nav politiska, bet sabiedriska kustība, kuras pārstāvji centīsies ietekmēt Saeimas lēmumus un to apspriešanā un pieņemšanā plāno iesaistīt sabiedrību. Vēlamies cilvēkus izraut no bezcerības un iesaistīt aktīvā darbībā,” saka V. A. Krauklis.“Ziemeļlatvija” uzaicināja uz interviju I. Šteinu, lai uzzinātu, kādēļ Valkas puses darba devēji nolēmuši veidot šādu kustību. “Man šķiet, ka līdz šim sabiedrība ir pārlieku maz iesaistījusies sabiedriski politiskajos procesos. Kustības izveidošana ir mēģinājums aktivizēt cilvēkus, lai mēs visi kopā uzlabotu dzīvi Latvijā. Kad visi aizbrauks uz ārzemēm, tad arī zupas virtuves ilgi nepastāvēs. Man ir pārliecība, ka viss, kas notiek apkārt, varētu būt arī citādāk,” saka I. Šteins.Pašreizējā situācija ekonomiskajā dzīvē uzņēmējam atgādinot padomju gadus, kad viss apstājies, saimnieciskais vilciens iet ačgārnā virzienā, bet politikas veidotāji aplaudē un saka – viss ir kārtībā. “Es ar tādu situāciju nevaru samierināties. Kaut kas ir jādara, lai stāvoklis mainītos,” uzskata I. Šteins.Gatavas receptes vēl navViņš noraida bažas, ka kustība varētu būt saistīta ar gaidāmajām vēlēšanām, un piebilst, ka pats nav nevienā partijā un nedomā arī tuvākajā laikā kādā iestāties. Ja kustības darbību sākšot noteikt un diktēt Tautas vai mācītāju partija, uzņēmējs tajā pārtraukšot dalību.Gatavas receptes izmaiņām vēl nav, bet kopīgiem spēkiem jāatrod alternatīva pašreizējai ekonomiskajai politikai. “Pašlaik nodaļā esam tikai darba devēji. Nezinu, cik lielā mērā izdosies aktivizēt un kustībā iesaistīt lielāku sabiedrības daļu, bet sākumā varbūt mums vajadzētu kaut ko labu izdarīt kaut vai kopējās talkās, lai parādītu savu labo gribu,” spriež I. Šteins. Tomēr galvenais uzdevums būšot ekonomikas uzlabošana. Komercbankas uzskatot par izdevīgāku variantu pirkt valsts parādzīmes, bet mazāk labvēlīgas ir pret uzņēmējiem. Jau tā saucamajos treknajos gados vieglāk varēja dabūt kredītu automašīnas vai mājas pirkšanai, bet ievērojami sarežģītāk bija to saņemt ražošanas attīstībai. I. Šteins pieļauj, ka daži lieluzņēmēji var izmantot kustību, lai panāktu savam biznesam izdevīgākus apstākļus, bet tādēļ ir svarīgi, lai kustībā iesaistītos iespējami vairāk dalībnieku, ar kuru domām tad nevarēs nerēķināties. Pēc uzņēmēja domām, ja ekonomiskā situācija netiks uzlabota, tad no Latvijas aizbrauks arī tie, kas te vēl palikuši. Eiropas valstis agrāk vai vēlāk izkļūs no krīzes un tad Latvijā nebūs vairs iespējams maksāt minimālo algu, jo cilvēki dosies tur, kur maksā vairāk. I. Šteins uzskata, ka partijas vienas situāciju nespēs izmainīt, nepieciešama visas sabiedrības līdzdalība.Iedzīvotāji pagaidām atturas dot konkrētu vērtējumu jaunajai kustībai. “Grūti pateikt, kas tur iznāks. Man vairāk šķiet, ka īsta labuma nebūs, bet paskatīsimies, jo cerība mirst pēdējā,” saka Ziedonis Grūbe.
