Šķiet, bijušā Valkas rajona teritorijā nav tāda lauksaimnieka, kurš nepazītu Vidzemes lauku attīstības biroja lauku attīstības speciālisti Valdu Empeli. Daudzi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji ir vēruši biroja durvis, lai lūgtu padomu kāda projekta izstrādāšanā un uzzinātu jaunākās aktualitātes nozarē. Vairāki zemnieki ir spējuši attīstīt tālāk savas saimniecības ar Eiropas Savienības atbalsta finansējumu, pateicoties Valdas un viņas kolēģu palīdzībai nepieciešamo dokumentu sakārtošanā un projektu sagatavošanā.Lai zemkopji rastu idejas jaunu darbību izvēršanai, Valda bieži viņiem ir rīkojusi pieredzes braucienus pie veiksmīgiem saimniekiem citos novados.Viņa ir aktīva arī sava Valkas pagasta sabiedriskajā dzīvē. Visos Lugažu ciemata sporta pasākumos Valda kopā ar dzīvesbiedru Ati bijusi organizatoru un tiesnešu lomā. Tiecas uzzināt iespējami vairākVēlos uzzināt, kā viņa visu paspēj. Valda jautri iesmejas un atzīst, ka tas, iespējams, jau noteikts zvaigznēs, jo viņa ir dzimusi Dvīņu zīmē. “Man arī divas meitas ir dzimušas šajā zīmē. Es neteiktu, ka mēs raksturos būtu gluži līdzīgas, bet ir viena lieta, kas man piemīt tieši no Dvīņu īpašību apraksta. Mani daudz kas interesē. Vēlos daudz ko izzināt un izprast. Nereti gan, tiklīdz vienu lietu apgūstu, tā mana interese par to zūd, kaut visu uzzināto labi atceros. Tiecos atkal pēc kaut kā jauna,” saka V. Empele. Vēlāk viņas teiktajam izlasu apstiprinājumu arī Dvīņu horoskopā: “Dvīņi dod priekšroku darbam, kas saistīts ar jaunu iespaidu gūšanu.” Tāds ir Valdas darbs arī lauku attīstības speciālistes amatā, kurā ik dienu jāsatiekas ar citiem cilvēkiem un nekas neatkārtojas. “Viens cilvēks nekad nevar visu zināt, tādēļ arī mēs esam, lai palīdzētu saimniekiem. Ja kāds zemnieks saka, ka viņš pats var tikt galā ar grāmatvedību, tad es padomāju, vai viņš vispār saprot, ko uzņēmies. Saimniekiem nav laika katru dienu lasīt par izmaiņām Ministru kabineta noteikumus un sekot līdzi likumiem. Tādēļ daudzi par savām kļūdām uzzina, kad viņu saimniecību apmeklē kāds no inspektoriem,” stāsta Valda.Pirmo pieredzi gūst lauku brigādēTie, kas Valdu labi pazīst, tagad nespēj viņu iedomāties citā specialitātē, bet pašā sākumā Valda vēlējās apgūt šuvējas profesiju. “Kaut visu mūžu, izņemot piecus studiju gadus Jelgavā, esmu nodzīvojusi laukos, skolas gados neplānoju mācīties lauksaimniecību. Pats vari iedomāties, kā jūtas bērns, kad viņam vasarā, kā tas bija man, lika ravēt bietes. Turklāt mamma bija kopsaimniecības uzskaitvede un vienlaikus stingra manu izravēto vagu vērtētāja. Tādā situācijā savu nākotni ar laukiem nedomāju saistīt. Man patika šūt un to labprāt daru arī tagad. Īpaši šo prasmi atcerējos krīzes laikā. Laikam jau tā ir, ka grūtāki laiki vairāk liek domāt, ko paši varam izdarīt. Biju jau pat noskaidrojusi skolu, kurā mācīšos par šuvēju un tad pēkšņi neko nedarīju, lai tā notiktu.Paliku Valkas vidusskolā un pēc tās braucu iestāties toreizējās Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultātē. Pirmajā gadā gan neizdevās iestāties, jo toreiz priekšroka bija tiem, kuriem bija kopsaimniecību norīkojums. Man tāda nebija. Tad izdarīju kaut ko negaidītu. Pateicu, ka nekādā kantorī nesēdēšu un iestājos darbā lauku brigādē. Nākamajā gadā uzņemšanas komisija sākumā tam neticēja un domāja, ka tas ierakstīts pa blatu. Tomēr es biju brigādē strādājusi. Tad arī iestājos agronomos. Agronomija ir mana pirmā specialitāte,” saka V. Empele. Speciāliste domā, ka laba lauku dzīves pazīšana arī ietekmējusi galīgo izšķiršanos.Tagad Valda Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē ir ieguvusi arī sociālo zinātņu maģistra grādu vadības zinībās. Viņa uzskata – lai varētu citiem dot padomus, pašai jāzina daudz vairāk. Šo viņas tieksmi visu izprast un izdomāt labāko variantu bija ievērojušas jau sievas lauku brigādē, sakot, ka viņai nav galva, bet īsta ideju banka. Tādēļ viņa aizvien lasa jaunāko literatūru par lauksaimniecību un nozares aktualitātes. Empeļu ģimene arī pati ir izveidojusi zemnieku saimniecību, kurā audzē tirgum graudus. “Tas gan būtu joks, ja es dotu padomus, bet pati savā specialitātē neko nedarītu,” ar humoru piebilst V. Empele.Laukos vēl nav vidusšķirasLauku konsultāciju dienestā speciāliste nostrādājusi jau 11 gadus.Šajā laikā viņai radušies savi uzskati par laukiem un to attīstību. “Laukus nevar šķirt no procesiem visā sabiedrībā. Tāpat kā mūsu sabiedrībā kopumā vēl nav īstas vidusšķiras, arī laukos ir divas nometnes. Ir cilvēki, kuri kopj vienu vai divas gotiņas un dzīvo ar ilūziju, ka tā gotiņa viņam arī kaut ko dod pretim, un ir saimnieki, kuri vērtē savu ieguldīto darbu un pastāvīgi domā, kā palielināt ieņēmumus. Tas ir pareizais variants, jo biznesā citādi nevar. Protams, es nenoliedzu arī pirmo, jo daudziem lauku ļaudīm savas vienīgās govs turēšana un dārziņa kopšana ir dzīvesveids,” saka V. Empele. Viņa piekrīt, ka mūsdienu lauku cilvēki nepadodas grūtībām un sarežģītākos apstākļos paši meklē iespējas dzīves uzlabošanai. “Laukos to var vieglāk izdarīt, jo apkārt ir zeme, kur var kaut vai kartupeļus iestādīt, lai būtu iztika. Pilsētā ir grūtāk. Es pat nezinu, ko lai dara pilsētnieks, ja tam nav, no kā dzīvot. Tad jādodas uz laukiem,” beigās secina Valda.Novadi sadrumstalojuši LatvijuLatvijas sadalīšanu novados speciāliste uztver ar dalītām jūtām. “Daudzas vietas ir zaudējušas savu identitāti, viegli atpazīt var tikai tos novadus, kuriem ir pilsētu vai arī bijušo pašvaldību nosaukumi. Nereti, lasot par kaut kādiem pasākumiem vai sasniegto šādā novadā, grūti saprast, kurā vietā tas noticis. Man šķiet, ka esam pārlieku sadrumstalojušies. Rajoni ir likvidēti, bet nevar just reģionālo vadību. Vai no tā būs kāds labums, nezinu,” savas šaubas neslēpj V. Empele.Viņas mērķis ir redzēt nākotnē attīstītu lauku vidi Latvijā. Tādam uzdevumam ir veltīts arī lauku attīstības speciālistes darbs. “Protams, galvenie darītāji jau ir paši saimnieki. Es esmu priecīga, ja varu palīdzēt izstrādāt kādu projektu un ja cilvēkam izdodas iecerēto īstenot. Ieguvēji no tā ir visi. Dažkārt pilsētā dzird valodas par to, ka lauksaimnieki atrodas it kā labākā situācijā, jo viņiem ir gan atbalsta finansējums, gan akcīzes nodokļa atlaides degvielas iegādē. Man tādas runas nepatīk. Pilsētnieki degvielu pērk savām vajadzībām, bet lai pamēģina apstrādāt zemi produkcijas izaudzēšanai, no kuras visi pārtiekam. Tas prasa lielus ieguldījumus. Turklāt mūsu valsts lauksaimniekiem ir mazāki atbalsta maksājumi. Mūsu zemnieki salīdzinājumā ar citu valstu fermeriem ir mazliet apdalīti, bet tāda palīdzība tomēr ir vairāk nekā nekas. Šajos grūtajos laikos tā ļoti noder,” apliecina Valda. Sevi uzskata par pagasta patriotiVisu gan nenosaka tikai nauda. Valda ir pārliecināta, ka daudz kas atkarīgs arī no pašiem cilvēkiem. Viņa bieži piedalās pagasta sabiedriskajos pasākumos, savukārt vīrs Atis pirms teritoriālās reformas aktīvi darbojās pagasta labā kā deputāts. Valda atzīst, ka viņa un arī pārējie ģimenes locekļi ir sava pagasta patrioti. Viena no trim meitām – Ance – uzņēmusies pagasta nevalstiskās jauniešu organizācijas “Mēs paši” vadīšanu, lai varētu īstenot projektus pagasta izaugsmē. Viņi savu varēšanu parādīja jauna pludmales volejbola laukuma izveidošanā, īstenojot Hipotēku bankas klientu kluba atbalstītu projektu.Pašlaik Empeļu ģimenei ir viens nākotnes mērķis – pabeigt pašiem savas mājas būvi. Tas ir kārtējais darbs, ar ko Valda ir aizrāvusies, bet varbūt tas ir kārtējais apliecinājums, ka visu, ko viņa iesāk, dara no sirds.“Mani interesē celtniecība un dizaina lietas. Dažreiz iedomājos, ka varbūt vajadzēja mācīties celtniecību. Kad pabeigsim māju, tad ar visām saknēm būsim savā pagastā,” saka V. Empele.
