Lai arī sākotnēji šķita, ka šī vasara lielai daļai sezonas
darbu veicēju būs klusuma periods, jūtams, ka tūrisma un restorānu bizness ar
diezgan lielu joni atsācis darbu. Tradicionāli šajās nozarēs brīvlaikā ir laba
iespēja pastrādāt un algu kārotajam nopelnīt skolēniem un studentiem. Tomēr
uzņēmēju pieredze rāda, ka bez vairākiem simtiem eiro daudzi nemaz negrib
kustināt rokas, tajā pašā laikā – ar darba tikumu jaunajai paaudzei ir švaki.
Vispirms pierādi
sevi!
Kļūst aizvien grūtāk kaut ko darīt, jo trūkst darbinieku,
saka uzņēmēji un lauksaimnieki. Atrast labus, centīgus un rūpīgus darba
darītājus jauniešu vidū ir problemātiski. Daudz tādu, kuri ar muti lieli
darītāji, bet, kad nonāk līdz praktiskai rīcībai, vienmēr atrod iemeslu, kas
traucē labi savu darbu padarīt. Liela daļa saka – kad man maksās, tad es sākšu
strādāt, bet tikai retais gatavs saprast – vispirms strādā, pierādi sevi, un
tad to novērtēs.
To novērojusi arī uzņēmēja, valodu skolas “Valodu vēstniecība” skolotāja Gunita
Lanka: “Vairums domā – tikai tāpēc vien, ka viņi ieradušies darbā, jau
pelnījuši algu. Nē, darbs papriekš, balva – pēc tam. Prēmiju vai bonusu vispār
piešķir par ekstra darbu un izcilību! Ja paņem priekšniekam no pleciem nost
kādu pienākumu, lai viņš varētu vairāk pasmaidīt, nevis kārtējo reizi nopūsties
par neizdarībām. Piemēram, nevis konstatē un informē: mums ir problēma,
kopētājs saplīsa, bet atrodi risinājumu pats!”
Bezdarbnieku skaits
pieaug
Šā gada marta beigās Latvijā 6,7 procenti jeb vairāk nekā
četri tūkstoši bezdarbnieku bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem, rāda
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. Maija sākumā, kad “Covid-19” izplatības apdraudējuma dēļ
pieauga kopējais bezdarba līmenis, tas palielinājās arī jauniešu vidū,
sasniedzot 7,4 procentus. Kopējais skaits bija gandrīz 5400, no kuriem 56
procenti – sievietes. Lielākajai daļai jauniešu bezdarbnieku ir vidējā
vispārējā izglītība. Taču pēdējo gadu statistika rāda, ka gada otrajā ceturksnī
jeb, sākoties vasaras sezonai, pieaug to jauniešu skaits, kuri iekārtojas
darbā.
Lai veicinātu sezonas darbu devēju un meklētāju satikšanos,
kopš maija tiek rīkota akcija “Sezonas
darbi”. Tās laikā uzņēmēji aicināti reģistrēt sezonas darba piedāvājumus
NVA vakanču portālā cvvp.nva.gov.lv vai
jebkurā filiālē. Informācija tiek operatīvi publicēta aģentūras mājaslapā un ik
dienas aktualizēta.
Līdz maija beigām akcijā bija iesaistījušies 59 darba
devēji, piedāvājot gandrīz 1500 darba vietu. Populārākās jomas ir lauksaimniecība
un būvniecība. Visvairāk vakanču tiek piedāvāts tādas profesijās kā mūrnieks,
metinātājs, celtnieks, laukstrādnieks. Tāpat darbu piedāvā pavāriem,
viesmīļiem, traktortehnikas vadītājiem un citiem.
Daļēji pieprasījumu apmierina NVA rīkotais skolēnu
nodarbinātības pasākums vasaras brīvlaikā. Tas ir ļoti pieprasīts gan darba
devēju, gan jauniešu vidū. Ievērojama daļa piedāvāto vakanču ir tieši sezonas
darbi. Jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem, kuri mācās vispārējās, speciālās
vai profesionālās izglītības iestādēs, tiek nodarbināti tirdzniecības vietās,
zemnieku saimniecībās, pašvaldībās. Taču arī par šajā aktivitātē nodarbināto
jauniešu attieksmi pret darbu bieži vien dzirdētas negatīvas atsauksmes. Kāpēc
tad tā?
Saknes meklējamas
ģimenē
Izpratne par darbu un algu katram sākas mājās, “savā
virtuvē”, uzskata G. Lanka, kura ir četru bērnu mamma. “Finanses, darba ētika
un attieksme sēž uz viena žoga. Bērnam jāiemāca, ka darbavieta dod iespēju
pašam nopelnīt savu algu un darba devējam var par to pateikt paldies. Un, ja
vēl nopelni kaut ko papildus iestādei vai uzņēmumam, kas dod darbu – super, tad
tam esi devis labumu! Bet ar uzskatu, ka uzņēmējs mūžam ir kaut ko parādā, ka
vienmēr ir pārāk maza alga, to nevar iemācīt,” viņa teic un iesaka: “Ja gribu nopelnīt
vairāk, man ir jābūt radošākai, jādomā, ko vēl varu darīt. Ja pašreizējā
darbavietā nav iespējas vairāk nopelnīt, ja trīssimt piecdesmit eiro ir griesti, jāskatās, ko varu darīt
ārpus darbalaika, privātā kārtā.”
Vecāki ir tie, kuri bērniem var iemācīt pareizo attieksmi
pret darbu – to, ka nevar darīt pa roku galam un domāt, ka dzīvē veiksies. Tā
ir loterijas domāšana, uzsver G. Lanka. Viņa, būdama uzņēmēja, arī saviem
bērniem neko nedāvina tāpat vien, bet cenšas iemācīt darba tikumu. Šāda apziņa
nenāca uzreiz. “Es arī kā mamma sākumā biju gatava pasargāt savus bērnus no
jebkāda veida grūtībām. Lietus līst – aizvedīšu. Smagums jānes – panesīšu.
Pārāk sarežģīti – es izdarīšu. Ko tas ieaudzina?” viņa rosina aizdomāties, ka
pāraprūpēti bērni diez vai nākotnē būs iniciatīvas pilni darbinieki. “Man
patīk, kā saka Oskars Špickopfs, kas vada Izdzīvošanas skolu puikām: jauni vīrieši par vīriem pārtop ne
tikai caur darbu, bet caur smagu darbu.”
To, cik svarīga ir pozitīva attieksme, var iemācīties mājās,
sākot ar savu nesaklāto gultu. “Izdomāji nobolīt acis un vēl nošņākties?
Saklāsi arī māsai gultu vai dabūsi papildu darbiņu,” saka G. Lanka.
Prēmija pienākas par
izcilību
Taču pagaidām nav lielu cerību uz labāku situāciju nākotnē.
To ilustrē pirms laika dzirdēts stāsts par kādu vasaras nometni, ko bērniem
organizē tā sauktie Pāvilostas rīdzinieki un kur viss notiek pēc brīvprātības
principa. Reiz paņēmuši līdzi arī dažus vietējos skolēnus, kuri ļoti gribēja
piedalīties. Rīkotājs, pasaucis puikas, saka: “Paņemiet kasti, aizejiet pēc
čiekuriem, lai varam izvārīt zupu!” Bet tā vietā, lai desmit minūtēs izdarītu
darbu, viņi skatās cits uz citu – nē, es neiešu, es vakar lasīju, man tas nav
jādara – un neiet. Ceturtā, piektā klasīte. Ir kauns: kurš tad būs tas muļķis, kas
ies vergot. It kā darbs būtu kaut kas apkaunojošs? Bet visticamāk, ja viens
parādītu, ka aiziet, gan arī pārējie pievienotos.
Iespējams, tas ir mazpilsētu padomju laiku mantojums, kas
nodots no paaudzes paaudzē. Tolaik labs darbs skaitījās tāds, kur maksāja algu,
bet nekas nebija jādara. Bērni, kuri aug sportiskā vidē, ir izpalīdzīgāki. Kopā
iet, nes dēļus, zina – ātrāk pabeigs, ātrāk varēs darīt, ko grib.
Un tieši vecākiem ir priekšrocība savām atvasēm iemācīt
principu, ka nauda tiek par darbiņu. Lankas, piemēram, saviem bērniem maksā
mācību gada noslēgumā par atzīmēm. “Kopumā mūsu bērni mācās labi, bet gadās, ka
tā aldziņa sarūk, ja ir kaut kas nobumbulēts. Tas ir tāpat kā darbā – ja tu
laikā un izcili izdari, protams, tev ir bonuss.
UZZIŅAI
Lielākais bezdarbnieku skaits ir tādās profesijās kā
pārdevējs konsultants, viesmīlis, palīgstrādnieks, arī pavārs, bārmenis,
administrators, noliktavas darbinieks, klientu apkalpošanas speciālists,
mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, krupjē.
NVA dati
grafiks
Gads Reģistrētie
bezdarbn. (tk.) Jaunieši bezdarbn. (tk.) %
no kopējā skaita
2008. 76,4 10,4 13,6
2010. 162,3 23,2 14,3
2012. 104,1 10,4 10,0
2014. 82,0 7,5 9,2
2016. 78,4 6,1 7,8
2018. 59,6 3,4 5,8
2020.* 61,9 4,1 6,7
*līdz martam
NVA dati
Kaste
/ Visi darba devēji, kuri sadarbībā ar Nodarbinātības valsts
aģentūru īsteno aktīvos nodarbinātības pasākumus un dod darbu bezdarbniekiem,
tajā skaitā jauniešiem, saņem atbalstu.
/ Katram nodarbinātības pasākumam atbalsts ir atšķirīgs.
Sīkāku informāciju par to var iegūt nva.gov.lv
sadaļas “Darba devējiem” apakšsadaļā “NVA piedāvātie pakalpojumi darba
devējiem”.
