Uzņēmuma SIA “Dolle” graudu pārstrādes ražotnē Strenčos drīz pabeigs jaunu, Turcijā ražotu dzirnavu montāžu. Darbu veic trīs meistari no Turcijas. Viņiem palīdz vietējie strādnieki.
Uzņēmuma SIA “Dolle” graudu pārstrādes ražotnē Strenčos drīz pabeigs jaunu, Turcijā ražotu dzirnavu montāžu. Darbu veic trīs meistari no Turcijas. Viņiem palīdz vietējie strādnieki.
Pēc jaunās iekārtas nodošanas ekspluatācijā novembrī ievērojami palielināsies SIA “Dolle” ražotnes jauda. Darbosies divas dzirnavas. Jaunajās mals kviešus, vecajās — rudzus.
“Darba ir ļoti daudz. Visus klientus līdz šim pat nespējām apkalpot. Dažiem nācās atteikt, līdz sāks darboties jaunās dzirnavas,” saka SIA “Dolle” direktors Vladislavs Losāns.
SIA “Dolle” graudu pārstrādes uzņēmuma klienti ir lieli maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāji, piemēram, “Madara ’89”, “Liepkalni”, “Vecļūdiņi” un citi.
Jaunās dzirnavas atbilst Eiropas Savienības standartiem. Uzņēmums tās iegādājās, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus 50 procentu apmērā ražotnes modernizācijai.
Dzirnavu montāžu plānots pabeigt nākamajā nedēļā. Pēc tam vēl remontēs telpas, un tad jaunās iekārtas sāks darbu.
Vietējiem strādniekiem nācies pieskaņoties dzirnavu montāžas darbu veicējiem turkiem un strādāt naktī. Hasens Huseins Kodžali, Ali Aļičetins un Adems Dogans, kuri šobrīd īslaicīgi strādā “Dollē”, ir musulmaņi. Arī Latvijā būdami, viņi ievēro musulmaņu svētā mēneša ramadāna tradīcijas. Ramadāns sākās 4. oktobrī. 30 dienu visiem pieaugušajiem musulmaņiem jāatturas no ēšanas, dzeršanas un smēķēšanas dienas gaismas laikā un nakts laikā jālūdzas. Visu mēnesi jācenšas paveikt pēc iespējas vairāk labu darbu.
Pēdējās divās nedēļās, kopš sācies ramadāns, Strenčos mītošie turki dienā atpūšas un guļ, bet strādā naktī. Te viņi ir jau gandrīz divus mēnešus. “Pirms tam viņi dzirnavas montēja dienā no pulksten 8 līdz 20. Kad sākās ramadāns, turki jautāja, vai arī mēs nevarētu strādāt naktī. Piekritām. Ja jau cilvēki ir atbraukuši, jānāk viņiem pretī,” saka dzirnavnieks Vilnis Gailītis.
Turkus viņš raksturo kā ļoti patīkamus, sirsnīgus un strādīgus cilvēkus. “Dollē” strādāja vēl viens trijotnes tautietis — ievilka elektroinstalāciju, bet tagad jau aizbraucis atpakaļ uz dzimteni. Latviešiem ar jaunajiem darba kolēģiem sazināties ir diezgan grūti. Angliski runā vienīgi Ali, bet abi pārējie turki — tikai savā dzimtajā valodā. Savstarpējā informācijas apmaiņa starp latviešiem un turkiem atgādina “Mēmo šovu”. To, ko vajag, parādot ar žestiem un mīmiku.
“Turku valoda ir grūta,” secina V. Gailītis. “Kā turciski ir āmurs un līmeņrādis, zinu, bet turku valodu iemācīties kopumā šķiet tikpat grūti kā ķīniešu vai japāņu valodu.”
Strādājot kopā ar jaunajiem kolēģiem, “Dolles” strādnieki iepazinuši musulmaņu tradīcijas. Arī šie turki dienā neko neēd un nedzer, pat ūdeni ne. Divi no viņiem ir smēķētāji, bet svētajā mēnesī dienā nesmēķē.
Darbā “Dolles” ražotnē turki ierodas pulksten 20 un strādā līdz pulksten 8 no rīta. Naktī ēd tikai vienu reizi — ap pulksten 4. Vairākas reizes naktī viņi lūdzas un pirms lūgšanām mazgā kājas.
“Vaicājām, kas viņus uztur, lai, ievērojot tik stingras tradīcijas, pietiktu spēka. Turki atbildēja — Allāhs,” stāsta V. Gailītis.
