Nepastāvīgie laikapstākļi apgrūtinājuši ražas novākšanu graudaudzētājiem. Nereti graudu nodošanas vietās zemnieki ir spiesti rindā gaidīt vairākas stundas, jo lielais mitruma procents graudos padarījis ilgāku to žāvēšanas procesu.
Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzīst, ka šovasar dažas dienas rindas pie uzņēmuma kaltēm bijušas garākas nekā iepriekšējās sezonās.Ar sastrēgumiem izdodas tikt galāKā iemeslu tādai situācijai valdes priekšsēdētājs min pārlieku lielo mitrumu un vienlaikus bagātīgo ražu. “Rindas ir bijušas katru gadu, bet šogad atsevišķās dienās tās ir lielākas. Šovasar zemnieki ieguvuši dāsnu ražu. Graudu ir ļoti daudz, un jau tagad var paredzēt, ka raža būs lielāka nekā pērn. Diemžēl biežās lietavas ir pasliktinājušas to kvalitāti. Atvestās kravas ir ilgi jāžāvē un pagaidām mūsu kaltēm nepietiek jaudu, lai darbs ritētu raitāk. Ar to visu mēs esam rēķinājušies, jo lauksaimniecība ir lauksaimniecība. Ideālu apstākļu tikpat kā nekad nav,” stāsta I. Jansons. Viņš piebilst, ka ar visiem sastrēgumiem līdz šim izdevies operatīvi tikt galā. Pēc I. Jansona vārdiem, pesimismam, ka neizdosies visu novākt, nav pamata. “Ir tikai trešā nedēļa, kad pilnā sparā notiek graudu kulšana. Vēl sezona turpinās, un cerēsim, ka beigu beigās viss būs labi,” saka I. Jansons. Tā domā arī Valkas pagasta SIA “Agro Valdro” direktore Māra Bondare-Petersena. “Arī mums, lai nodotu ražu, jāstāv rindā, tomēr domāju, ka tādēļ liela brēka nav jāceļ. Neviens jau nekad iepriekš nevar paredzēt, kāds izvērtīsies ražas laiks. Šogad tas nav gluži izdevies. Raža ir ļoti bagātīga – atsevišķos laukos, it īpaši tajos, kuros iepriekš audzējām zirņus, iekūlums ir ļoti liels. Esam novākuši pat septiņas tonnas no hektāra. Diemžēl pastāvīga labības pļauja nav iespējama. Ja varētu kult katru dienu un regulāri vest uz kalti graudus, tad rindu nebūtu. Tagad visi graudaudzētāji pļauj labību tad, kad laiks to atļauj. Dažiem savu kalšu vispār nav, un viņi nokulto tūlīt ved projām. Tādēļ rodas burzma. Zemniekiem jābūt savstarpēji saprotošiem. Tie, kuriem nav kaltes vai noliktavas, iespējams, var kooperēties ar kaimiņiem, kuriem tās ir, un vienoties par sadarbību. No šīs vasaras der mācīties un padomāt, kā turpmāk plānot darbus un veidot komunikāciju ar kolēģiem,” iesaka M. Bondare-Petersena.Novākta nepilna puse platībuNo rindām nav varējuši izvairīties arī Ērģemes pagasta zemnieki. Kooperatīva “Ērģeme” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kreilis apliecina, ka ražas novākšanā klājas smagi. “Paši nokulto nevaram izžāvēt, bet Valmierā jāstāv rindā. Es esmu nokūlis tikai apmēram 40 procentus no visas graudaugu platības. Arī laika prognozes nav iepriecinošas. Nav uz ko dusmoties. Tāds tas laiks ir. Brēku neceļam, jo mēs, zemnieki, esam pacietīgi. Cerēsim, ka laikapstākļi uzlabosies,” nosaka M. Kreilis.Līdzīgas problēmas graudaudzētājiem ir visā Latvijā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Latraps” izpilddirektors Edgars Ruža iesaka zemniekiem radoši padomāt par tādu telpu iekārtošanu, kurās viņi pēc graudu nokulšanas tos varētu divas trīs dienas uzglabāt.
