Maizes tapšanu gluži asociatīvi iedomājamies ar dzirnavām, miltu maisiem, garu koka lizi un krāsni, bet te bija kas cits – lieli angāri, milzu torņi un pogas pultī, ar kurām regulē graudu žāvēšanu.
Maizes tapšanu gluži asociatīvi iedomājamies ar dzirnavām, miltu maisiem, garu koka lizi un krāsni, bet te bija kas cits – lieli angāri, milzu torņi un pogas pultī, ar kurām regulē graudu žāvēšanu.
Tas ir mūsdienu graudu ceļš uz maizes ceptuvi, ko Trikātas pagasta zemnieka Riharda Circeņa saimniecībā Plāņos Maizes dienā vēroja skolēni no Smiltenes un tās apkārtējiem pagastiem. “Daļai bērnu darbs laukos jau ir zināms, jo vecāki strādā saimniecībās. Atvedām viņus šeit, lai parādītu, kā ar mūsdienu tehnoloģijām graudus sagatavo maizes cepšanai. Varbūt tas ieinteresēs skolēnus padomāt par savu nākotni laukos,” stāsta Smiltenes pagasta lauku konsultante Laima Āboltiņa.
Viss sākas ar zemi, un tā ir dzīva
Pats saimnieks R. Circenis gan pašā sākumā noskaidroja, cik no atbraukušajiem skolēniem dzīvo pilsētā, un stāstījumu veidoja tā, lai tieši viņos radītu interesi par darbu laukos. “Viss sākas ar zemi,” uzsvēra saimnieks. Viņš norādīja – zemniekam vienmēr jāatceras, ka viņš strādā ar dzīvu organismu. “Zemē savu darbu padara dažādi kukainīši, savukārt baktērijas pārstrādā augu atliekas. Pēc graudu pārstrādāšanas miltos tos aizved uz ceptuvi. Es juridiski apsaimniekoju divas saimniecības. Ražošana gan tajās organizēta kā vienā uzņēmumā. Viena no saimniecībām pieder dēlam, viņš vada darbu ceptuvē – akciju sabiedrībā “Roga Agro”. Tā atrodas Salaspilī. Tur top maize no šeit izaudzētajiem graudiem. Tas nozīmē, ka maizes ražošanā veicam pilnu ciklu – no zemes apstrādes un graudu sējas līdz klaipam,” stāsta R. Circenis.
Nu jau saimnieks ir aplēsis arī šoruden iegūtās ražas lielumu. Tā ir laba. Rudzu platībā izdevies novākt vidēji no hektāra 48,5 centnerus graudu, kviešiem augstākā ražība kādā no laukiem bijusi 6,7 tonnas. “Zeme, vērtējot pēc ballēm, te nav tā pati labākā, bet, precīzi izpildot visus agrotehniskos nosacījumus, ik gadu izdevies iegūt arvien lielāku ražu,” lepnumu neslēpj zemnieks.
Gaļa kļūst mīļāka par maizi
R. Circenis, kā vienmēr, stāstot par savu darbu, neaizmirst pieminēt arī faktus no pasaules mēroga statistikas, tā par pārtikas ražošanas un patēriņa jautājumiem spējot ieinteresēt ikvienu klausītāju. “Latvijā ir izveidojies dīvains paradokss. Gaļas patēriņš palielinās, bet maizes – samazinās. Vācijā, piemēram, ir otrādi. Katrs mūsu valsts iedzīvotājs gadā patērē par kilogramu mazāk maizes nekā vācieši, kaut tas laiks, kad pie mums ražoja nekvalitatīvus rupjmaizes “ķieģelīšus”, kurus ar maisiem pirka, lai izbarotu lopiem, ir aizgājis uz neatgriešanos. Tagad veikalos piedāvā kvalitatīvu un veselīgu maizi,” sacīja R. Circenis. Tas radīja skolēnos un arī Jauno zemnieku kluba pārstāvjos interesi. Saimniecības viesi vēlējās zināt, vai, pēc labības audzētāja domām, maizes klaips nav pārlieku dārgs, kā arī brīnījās, kā vienam saimniekam iespējams apstrādāt tik lielu graudaugu platību. Netrūka arī gluži konkrētu jautājumu, piemēram, cik dziļi zemē jāiesēj graudi, lai izaugtu kuplas vārpas. Un kā galu galā garšo īsta rudzu maize? Atbildi uz pēdējo jautājumu saimnieks lika atrast pašiem skolēniem, aicinot pagaršot akciju sabiedrībā “Roga Agro” cepto rudzu un saldskābo maizi.
Bērni atzīst – laukos ir interesanti
Aptaujātie bērni izteicās, ka viss redzētais šķitis interesants, jo pirms tam par modernu lielražošanu laukos viņi lasījuši vien grāmatās, bet maz to visu gadījies redzēt dzīvē. “Es pati dzīvoju laukos un mani interesē, kā rit darbs lielā saimniecībā. Vecākiem tik lielas nav. Kas zina, varbūt pati nākotnē kļūšu zemniece, tādēļ jāredz, kā viss notiek,” saka Smiltenes ģimnāzijas 8. klases skolniece Una Trauberga.
“Man līdz šim nav bijusi saskarsme ar darbu laukos, jo dzīvoju pilsētā. Viss te redzētais bija ļoti interesants. Varbūt arī es padomāšu par dzīvi laukos,” apliecina Unas skolas biedre Elīna Pētersone.
Jauno zemnieku kluba projektu koordinators Uģis Točs informē, ka šonedēļ projekta “Karjeras dienas laukos” ietvaros Maizes diena notiek visā Latvijā. “Pirms tam bija Piena un Medus diena. Šādus pasākumus rīkojam, lai skolēni redzētu, ka arī laukos ieviestās tehnoloģijas ir tikpat modernas kā ražošanas uzņēmumos pilsētās. Iespējams, daļai jauniešu, kuri pašlaik vēl plāno dzīvi saistīt ar pilsētu, redzētais liks pārdomāt,” saka U. Točs.
