Bilskas pagasta zemnieku saimniecībā “Kalējiņi 1” aizvadītajā nedēļā ekspluatācijā ir nodota jauna slaucamo govju kūts ar 320 vietām. Tur piena devējām ir radīti maksimāli komfortabli apstākļi, izmantojot Latvijā mūsdienīgākās ganāmpulka nepiesietās turēšanas tehnoloģijas.
“Govīm vēl tikai spoguļu trūkst,” vērtējot rezultātu, smaida “Kalējiņu 1” saimnieks Kaspars Putrālis. Cer iekļūt pirmajā trijniekāCeturtdien objektu ekspluatācijā pieņēma Smiltenes novada būvvalde. Jauno kompleksu iesvētīja Valmieras iecirkņa prāvests Arnis Bušs. Slaucamo govju fermas celtniecības kopējās izmaksas ir orientējoši viens miljons latu. Īstenojot šo intensīvās piensaimniecības biznesa plānu, saimniecība cer sasniegt divus mērķus: kāpināt ganāmpulka vidējo izslaukumu, kas šobrīd ir 10 500 kilogramu no govs, un palielināt ganāmpulku. Šobrīd zemnieku saimniecībā (z/s) “Kalējiņi 1” ir gandrīz 300 “Holšteinas” šķirnes slaucamās govis. Dienā akciju sabiedrībai “Smiltenes piens” saimniecība nodod astoņas tonnas piena. Jaunajā sešrindu kūtī tiek turētas tikai piena devējas, kuras sadalītas četrās grupās atkarībā no izslaukuma. Šeit visu diennakti govīm barības galdā ir pieejama skābbarība un pašu saimniecībā ražota spēkbarība, bet lielās dzirdnēs – ūdens. Ir guļvietas jeb “smilšu gultas”, bet īpašam komfortam govis var “pakasīt muguru” pie rotējošās masāžas birstes. Par patīkamu klimatu karstā laikā gādā jaudīgi ventilatori.Izmantojot nepiesietās turēšanas tehnoloģiju, govis šādā fermā mīt visu gadu. “Te vienuviet ir viss maksimālais, ko govij var sniegt,” ir gandarīts K. Putrālis, “un viņas var brīvi klīst, kur vēlas, – aiziet dzert, ēst, pamasēties vai pagulēt uz savu “guļamistabu”. Mana vienīgā vēlēšanās ir, lai govis dod daudz pienu. Domāju, ka, pateicoties komfortablajiem apstākļiem, nebūs problēmu sasniegt līdz 12 līdz 13 tūkstošiem kilogramu lielu vidējo izslaukumu, kas ir ekonomiski izdevīgākais izslaukums pie šādām investīcijām un tehnoloģijām.” K. Putrāļa mērķis ir iekļūt pirmajā trijniekā Latvijā izslaukuma ziņā. Ieguvums – slaukšanas karuselisBūtisks apsvērums, kāpēc z/s “Kalējiņi 1” nolēma celt jaunu govju kūti, ir arī jaunas rotējošās slaukšanas iekārtas jeb karuseļa uzstādīšana. Saimniecībā govis pašlaik slauc divas reizes dienā. Ja agrāk, lai vienā reizē izslauktu 300 govis, vajadzēja septiņas stundas, tad tagad to var izdarīt orientējoši divarpus stundās. “Tas ir ļoti būtiski, jo augstražīgai govij visu laiku jāēd laba barība. Viņa nevar stāvēt uz kājām un gaidīt vairākas stundas, līdz tiks izslaukta,” skaidro K. Putrālis.Apkalpot rotējošo slaukšanas iekārtu vieglāk ir arī slaukšanas operatoram, jo roku darba ir maz.Jauno govju kūti saimniecībā uzbūvēja firma “Grods” no Valmieras. Projektu atbalstīja Lauku atbalsta dienests. Projekts tika iesniegts Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai atbalstītajā Latvijas lauku attīstības programmā 2007. – 2013. gadam, sadaļā par lauksaimniecības modernizāciju. No Eiropas Savienības fonda tiek segti 60 procenti no projekta kopējām izmaksām. 40 procentus sedz pati saimniecība, piesaistot bankas kredītu. Jauna ferma, kurā arī izmantotas nepiesietās turēšanas tehnoloģijas un uzstādīts slaukšanas karuselis, šopavasar ekspluatācijā ir nodota uzņēmumā “Palsa” Variņu pagastā. Tajā ir vieta 490 slaucamām govīm. Šobrīd fermā izmitinātas 370 piena devējas.SIA “Palsa” valdes priekšsēdētājs Aivis Aizsilnieks atzīst, ka izslaukums šogad ir kāpis, salīdzinot ar 2011. gadu. Pagaidām vēl esot pāragri spriest, vai tas noticis, uzlabojot govju turēšanas apstākļus, vai arī pilnveidojot barību. “Taču jau tagad efekts ir. Darbiniekiem viennozīmīgi ir vieglāk strādāt,” secina A. Aizsilnieks.Pieredzi gūs AmerikāAtšķirībā no SIA “Palsa” zemnieku saimniecība “Kalējiņi 1” ir ģimenes uzņēmums. Tajā saimnieko Kaspars, sieva Aiga, brāļi Kristaps un Jānis un mamma Anna, taču arī viņi palīgā algo strādniekus.Augsto līmeni saimniecība sasniegusi, lielā mērā pateicoties K. Putrāļa mērķtiecībai, uzņēmībai un Amerikā iegūtajām zināšanām. Rudenī viņš 10 cilvēku lielā grupā atkal dosies uz Ameriku, kur notiks apmācības kursi piena lopkopībā.“Bieži dodos pieredzes apmaiņas braucienos uz ārzemēm un labāko no redzētā mēģinu ieviest savā saimniecībā. Neliedzu konsultācijas arī citiem piena ražotājiem, jo apzinos, ka viens piena tirgū Latvijā neesmu karotājs. Jo mēs būsim saliedētāki, jo mums visiem būs labāk,” uzsver “Kalējiņu 1” saimnieks. Jau tagad esot daudz interesentu, kuri vēlas redzēt saimniecības jauno kūti.
