Kad šonedēļ “Ziemeļlatvija” viesojās mākslinieka Aleksandra Luhaera mājās un vienlaikus darbnīcā Launkalnes pagasta Saltupu ciemā, tur uz molberta bija izliktas divas jaunākās viņa gleznas – Valmieras pilsētas ainava ar Valterkalniņu un vēl nepabeigts mākslinieka Vilhelma Purvīša portrets.
Apciemojuma iemesls ir svarīgs notikums mākslinieka dzīvē. Aleksandram Luhaeram bija gods pārstāvēt Latviju mūsu valsts simtgadē kaimiņu valstī Igaunijā, kur Pelvas apriņķī, Repinas Jaunrades centrā, no 10. oktobra līdz 22. novembrim bija atvērta viņa personālizstāde “Noskaņu variācijas Latvijas simtgadei” ar 23 gleznām.
Pie kaimiņa viņa simtgadē
Tā ir pirmā Aleksandra Luhaera gleznu izstāde ārzemēs. Mākslinieks piedalījās izstādes atklāšanā un uzrunā teica dažus vārdus igauņu valodā, izpelnoties aplausus.
“Man bija liels gods pārstāvēt Latviju Igaunijā šajā izstādē, vēl jo vairāk tāpēc, ka abām valstīm šis ir simtgades gads,” par savu personālizstādi Igaunijā teic A. Luhaers. Uz abu valstu dzimšanas dienu norādījusi arī viņa gleznu izstādes afiša ar simpātisku logo abu valstu karogu krāsās, simbolizējot, kā Latvija un Igaunija apskaujas un samīļo viena otru.
Repinas Jaunrades centra izstāžu zālē parasti rīko vietējo iedzīvotāju vai ar Repinu saistītu cilvēku radošo darbu (gleznu, fotogrāfiju, rokdarbu) ekspozīcijas. Savukārt šopavasar Smiltenes novada bibliotēkā vienu mēnesi varēja apskatīt Repinas bērnudārza pavāres Eves Austas zīmējumu un gleznu izstādi “Kādā krāsā ir draudzība?”. Uz atklāšanu ieradās igauņu delegācija un ieraudzīja Smiltenes bibliotēkā Aleksandra Luhaera gleznu izstādi “Noskaņu variācijas”.
“Viesiem no Igaunijas Aleksandra gleznas iepatikās. Pie mums bibliotēkā viņi sastapa arī pašu mākslinieku un uzaicināja savu personālizstādi parādīt arī Repinā,” atceras Smiltenes novada bibliotēkas bibliogrāfe Alda Liuke.
No fotogrāfijām redzams, ka Repinas Jaunrades centra izstāžu zāle ir plaša, skaista, ar akmens mūra sienām. “Nekad nebiju redzējis savus darbus vienkopus vienā telpā. Tas bija ļoti iespaidīgi. Brīnījos, vai tiešām tie ir mani darbi?” “Ziemeļlatvijai” smaidot teic Aleksandrs Luhaers.
Sāk gleznot jaunības pilsētu
Tagad Aleksandrs gatavojas savai personālizstādei Cēsu izstāžu namā, kas paredzēta janvārī. Tajā varēs redzēt arī mākslinieka jaunākās gleznas, arī slavenā mākslinieka, ainavu gleznotāja Vilhelma Purvīša (1872-1945) portretu, ko Aleksandrs gleznojis pēc 1938. gadā uzņemtas Roberta Johansona fotogrāfijas reprodukcijas. Roberts Johansons (1877–1959) bija Mārtiņa Buclera, Jāņa Rieksta, Viļa Rīdzenieka, Kārļa Baula un citu lokālās fotogrāfijas vēstures attīstībā nozīmīgu fotogrāfu līdzgaitnieks. Godājams salona uzņēmumu meistars, nenovērtējama foto dokumentu arhīva autors un mākslinieks ar plašu izstāžu sarakstu, kas kopš 1907. gada ietvēra gan Latvijas, gan Krievijas pilsētas, gan tādas Eiropas metropoles kā Londona un Roma, gan arī Ņujorku. Profesionāļa rokraksts redzams arī Purvīša fotogrāfijā.
Jaunākā, jau pabeigtā Aleksandra Luhaera glezna ir filigrāni izstrādāta Valmieras ainava ar Gauju un Valterkalniņu, kas bija arī izstādē Repinā. Interesanti, ka šī ir pirmā Valmieras pilsētas ainava mākslinieka daiļradē, kaut gan Valmierā Aleksandrs nodzīvojis 33 gadus. Iedvesma gleznai radās kādā aprīļa saulainā pēcpusdienā, kad Aleksandrs kopā ar meitu Ilzi devās pastaigā gar Gauju Valmierā. “Neliela pastaiga tēta jaunības takās izvērtās par lielu iedvesmu viņam,” priecājas Ilze Luhaera.
