Strenču iedzīvotājiem par pērn augusta vētrā nolauzto pilsētas simbolu Veco ozolu atmiņas saglabāsies ilgi. Aizvadītās nedēļas nogalē stumbra daļu ar pacēlāju novietoja uz masīviem, betonētiem pamatiem, kur neskādēs mitrums. Līdz šim tas gulēja zemē.
Ar šo darbu ir pielikts punkts vietējās neformālās grupas projektam “Dabas spēka atspoguļotāji”,. Mērķis bija Gaujas krastā netālu no Strenču estrādes iekārtot Vecā ozola godināšanas vietu un saglabāt sirmā koka fragmentu.Radīts jauns apskates objektsUpes krastā nesen arī uzstādīts Strenču koktēlnieka Guntara Brieža darināts Plūdu stabs (no ozolkoka veidots savdabīgs piemineklis Gaujas plūdu līmeņu atzīmēšanai) un divi masīvi ozolkoka soliņi. Tie ir pieskrūvēti pie iebetonētiem plakandzelžiem, lai kalpotu ilgāk. Ap Plūdu stabu apļa veidā ir izklāts bruģis.Strenčos ir radīts interesants atpūtas un apskates objekts vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, par darba grupas “Dabas spēka atspoguļotāji” jeb 11 cilvēku paveikto priecājas grupas pārstāve, Strenču novada māksliniece Daiga Kalniņa. Savu projektu darba grupa iesniedza biedrības “Lauku partnerība Ziemeļgauja” un Nīderlandes KNHM fonda organizētajā projektu konkursā “Sabiedrība ar dvēseli”, saņemot 670 latus savu ideju īstenošanai.“Labāk ir, kad uzceļ augšā, nesapūs tik ātri. Sakopts arī skaisti,” vērojot Vecā ozola stumbra fragmenta novietošanu uz pamatiem, spriež tuvējās mājas iedzīvotājs, pensionārs Ivars Opmanis. Taujāts, vai daudzi strencēnieši iecienījuši skaisto atpūtas vietu upes krastā, viņš atbild apstiprinoši, vien piebilst, ka teju katru vakaru uz jaunajiem soliem pārsvarā sēžot alus vai stiprāku dzērienu cienītāji. “Ziemeļlatvija” savukārt īsi pirms ozola stumbra novietošanas uz podestiem atpūtas vietā sastapa prāvu pulciņu tūristu. Izkāpuši no vieglajām automašīnām, viņi fotografēja sakopto Gaujas krastmalu un apskates objektus.Var redzēt pat reperuĪstenojot Vecā ozola godināšanas projektu, darba grupai radušās jaunas idejas, kā atpūtas vietu Gaujas krastā padarīt vēl pievilcīgāku: uzstādīt informācijas stendu, kas atspoguļotu Gaujas plūdu vēsturi; ap ozola stumbru izbūvēt bruģētu skatu platformu un virs stumbra novietot jumtiņu. Vai šīs ieceres īstenosies, atkarīgs no finansējuma.Vecā ozola stumbra saglabāšanas iniciators, Strenču novada deputāts un Valmieras mežniecības mežziņa vietnieks Jānis Ence jau tagad ir gandarīts par paveikto. Ideja par šādu dabas objektu viņam radās, redzot līdzīgi saglabātus koku fragmentus ārzemēs, kur tie novietoti pie muzejiem vai vēsturiskām ēkām. “Strenčos ir vēl labāk, jo ozola stumbra fragments paliek tajā pašā vietā, kur koks auga. Ja to stumbru atstātu uz zemes, tas pūtu un grimtu iekšā zemē, bet šobrīd apakšā ir gaiss, kas nodrošina ventilāciju,” skaidro J. Ence.Uzkalnā netālu no Vecā ozola stumbra ir vēl kāds interesants apskates objekts, pirmskara Latvijas laika Jūrniecības departamenta uzstādīts repers jeb augstuma atzīme virs jūras līmeņa. I. Opmanis stāsta, ka Strenčos tādas atzīmes ir pavisam sešas, bet pats zina trīs no tām: pie Vecā ozola, pie Vācu stigām un Gaujas tilta balstā.
Par Veco ozolu
Strenču neoficiālais simbolsVecums – nav zināms Koka mizā bija iegrebta 1922. gada lielo plūdu atzīmeTo pārsniedzot, ūdens applūdinātu Trikātas ieluGāja bojā 2010. gada augusta vētrāStumbra fragments kļuvis par dabas objektu.
