Vakar ugunsdzēsēji svinēja savus profesionālos svētkus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigāde tos sagaidīja ar sporta svētkiem.
Vakar ugunsdzēsēji svinēja savus profesionālos svētkus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas brigāde tos sagaidīja ar sporta svētkiem. Ugunsdzēsējam pastāvīgi jābūt fiziski labi sagatavotam, jo tāda ir šā darba specifika — nekad nevar zināt, kurā brīdī dispečerdienests saņems izsaukumu uz ugunsgrēku, bet tā likvidēšana prasa gan veiklību, gan spēku.
Ugunsgrēku šogad tiešām nav trūcis. VUGD Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš stāsta, ka šāgada pavasaris bijis vienkārši traks. “Visā valstī uz nebēdu dedzināja kūlu, un arī mūsu brigādei izsaukumu netrūka. Ja pērn kopumā saņēmām 108 izsaukumus, tad šogad līdz mūsu profesionālo svētku dienai reģistrēti jau vairāk nekā 150, bet gads vēl nav pat pusē. Aprīlī, kad vieglprātīgi cilvēki dedzināja veco zāli, tikai vienā nedēļā vajadzēja 48 reizes doties dzēst uguni. Apmēram tikpat reižu mēs izbraucām uz ugunsgrēka vietu pērnā gada pirmajā pusgadā,” informē A. Vējiņš.
Viņš domā, ka kūlas dedzināšana atspoguļo saimnieku negodīgo attieksmi pret valsts pretimnākšanu viņiem. “Tagad par zemes apstrādāšanu var saņemt Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus. Mazākā summa, ko par hektāru var dabūt, ir apmēram 50 latu. Ja Lauku atbalsta dienesta speciālisti ES maksājumu saņemšanai uzrādītajās platībās atklāj kūlas dedzināšanu, saimnieki var zaudēt 10 procentus no atbalsta. Acīmredzot daži zemes īpašnieki izdomāja, ka šos procentus zaudēt viņiem ir izdevīgāk nekā apstrādāt zemi,” spriež A. Vējiņš.
VUGD Valkas brigādē strādā 56 cilvēki. Komandierim grūti nosaukt kādu labāko. “Visi darbinieki savus pienākumus veic, cik labi vien iespējams. Piemēram, saspringtā laikā, kad nepārtraukti vajadzīga ugunsdzēsēju palīdzība, ir paredzēts strādāt divu maiņu režīmā. Tas nozīmē, ka dežurē divreiz vairāk cilvēku un pēc dežūras viņiem brīva ir tikai diennakts. Parasti strādājam četrās maiņās. Tādā režīmā katram darbiniekam pēc diennakts dežūras trīs diennaktis ir brīvas. Mums nevajadzēja pāriet uz divu maiņu režīmu, jo brigādes vīri kūlas dedzināšanas laikā bija ļoti atsaucīgi. Vajadzības gadījumā ikviens pēc pirmā tālruņa zvana pārtrauca brīvdienas un steidzās mums palīgā. Vairāki brīvdienās veic vēl kādu algotu darbu, jo ar mūsu dienestā saņemtajām algām ugunsdzēsējiem grūti iztikt. Ja bija nepieciešams, vīri to atstāja un devās dzēst degošu mežu vai pērno zāli. Ja tiešām jāmin kāda vārds, tad īpaši par darbu vēlos pateikties vada komandierim Edgaram Limanam un viņa vietniekam Jurim Daņilovam,” saka A. Vējiņš. No uzņēmumiem un iestādēm komandieris kā aktīvākos palīgus un brigādes atbalstītājus min Valkas uzņēmumu “PEPI RER”, “Vārpas – 1” un Smiltenes domi.
Viņš atzīst, ka diemžēl ugunsdzēsēji par savu darbu nesaņem tik lielu atalgojumu, cik pelnījuši, jo dienestam nav lielu finanšu līdzekļu. “Līdz šim esam uzskaitījuši katra ugunsdzēsēja darbu, vērtējot, cik reižu viņš ārpus darba laika devies palīgā dzēst meža vai kūlas ugunsgrēkus, kāda bijusi viņa aktivitāte sporta pasākumos un kā viņš ikdienā pildījis dienesta pienākumus. Pēc šiem trijiem kritērijiem nosakām labākos darbiniekus, lai amata profesionālajos svētkos un Latvijas neatkarības proklamēšanas gadadienā viņus prēmētu. Diemžēl šogad līdzekļu šādas pateicības izteikšanai būs mazāk, jo dienests ir parādā apmēram 200 000 latu. Lielāko daļu no šīs summas veido parādi par iegādāto degvielu. Pašlaik datus par to, cik piedalījušies meža un kūlas ugunsgrēku dzēšanā, kā arī strādājuši brīvajās maiņās, vāc Iekšlietu ministrija. Es saprotu, ka ministrija meklēs naudu, lai par šo darbu aktīvākajiem ugunsdzēsējiem pateiktos. Tomēr kopumā vērtējot mūsu darba specifiku un atalgojumu, jāatzīst, ka ugunsdzēsēji vairāk ir sava darba entuziasti, jo diezin vai par pienākumiem, kas ir riska pilni un prasa labu fizisku sagatavotību, 200 latu alga ir atbilstošs atalgojums,” spriež A. Vējiņš. Pēc viņa teiktā, par nepieciešamību palielināt algas brigāžu komandieri runā katrā pārskata sapulcē, bet no tā jau līdzekļu vairāk nerodas. “Vadība saprot mūsu vajadzības, diemžēl budžets diktē savus noteikumus,” secina A. Vējiņš.
Viņš piebilst, ka līdzekļu nepietiekamība redzama arī ugunsdzēsēju nodrošināšanā ar tehniku. “Lielākoties mums ir vairākus gadus kalpojusi tehnika, kas ir jau nolietojusies. Šogad esam saņēmuši tikai vienu jaunu speciālo automašīnu. Tās darba efektivitāte ir ievērojami lielāka nekā pārējām mašīnām. Vīri automašīnu draudzīgi sauc par Ivetu,” ar humoru piebilst brigādes komandieris. Vērtējot paveikto, viņš atzīst, ka šogad ļoti daudz darba bijis Strenču postenim, jo pilsētu iekļauj meži, starp kuriem ir pļavas, kā arī lielais Sedas purvs. “Tajā pusē bija daudz ugunsgrēku, bet vīri saspringtajā darba režīmā ar visu godam tika galā,” apliecina A. Vējiņš.
Viņš vēlas, lai VUGD darbu meklētu vairāk jaunu cilvēku. “Jāatzīstas, ka par mūsu profesiju jaunajiem nav īpaši liela interese. Tam, pēc manām domām, ir divi iemesli: nelielā alga un stingrās veselības prasības. Tai tiešām jābūt ļoti labai. Pēdējā laikā gan ir radusies cerība, ka situācija mainīsies. Valkas ģimnāzijā ir izveidota jauno ugunsdzēsēju komanda, kuru vada un trenē mūsu darbinieks Vitālijs Mikāns. Zēni ir guvuši labus rezultātus Latvijas un starptautiskajā mērogā. Iespējams, daži puiši pēc skolas beigšanas vēlēsies strādāt pie mums,” saka komandieris.
VUGD Strenču posteņa komandieris Aleksejs Jefimovs informē, ka profesionālos svētkus viņa posteņa ugunsdzēsēji sagaidīs sporta svētkos. “Arī mēs piedalīsimies sacensībās. Par darba apstākļiem īpaši nevaru sūdzēties. Lielākās problēmas sagādā darbinieku trūkums. Nesen viens posteņa darbinieks aizgāja pensijā, bet viņa vietā vēl nevaram atrast cilvēku,” saka A. Jefimovs.
A.Vējiņš uzskata, ka ugunsdzēsēju darbā patīkamākie mirkļi ir iedzīvotāju pateicība. “Tas laiks, kad par ugunsdzēsēju darbu cilvēki smīkņāja un dzina jokus, šķiet, ir pagājis uz visiem laikiem. Tagad bieži dzirdam uzslavas un pateicību. Tas mums darbā sagādā vislielāko gandarījumu,” atzīst A. Vējiņš.
