Pagājušajā mēnesī divi skolotāji no Latvijas piedalījās otrajā Eiropas inovatīvo skolotāju forumā Zviedrijā, Stokholmā.
Pagājušajā mēnesī divi skolotāji no Latvijas piedalījās otrajā Eiropas inovatīvo skolotāju forumā Zviedrijā, Stokholmā.
Forums vienuviet pulcēja apmēram 90 skolotājus no Eiropas, Amerikas Savienotajām Valstīm un Āzijas ar mērķi veicināt savstarpējās pieredzes apmaiņu, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. Latviju Zviedrijas forumā pārstāvēja skolotājs no Pļaviņām un Smiltenes ģimnāzijas mājturības skolotāja Alda Miķe.
Lai piedalītos forumā, vispirms bija jāuzvar konkursā par informācijas tehnoloģiju pielietošanu mācību procesā. “Piedalījos ar jau piecus gadus veidotajiem materiāliem e-vidē mājturības mācīšanā,” paskaidro A. Miķe. Tā iznācis, ka viņa ir vienīgā ar informātikas tehnoloģijām “apsēstā” mājturības skolotāja mūsu valstī. Latvijas izglītības informatizācijas sistēmā starp mācību materiāliem ir arī daži citi, bet tajos ir manāma profesionāļu roka. “Mani materiāli ir tie, kas ikdienā skolā var palīdzēt,” paskaidro skolotāja.
Zināšanu apjoms, kas ierakstīts standartā, ir milzīgs, jauna informācija nāk un nāk klāt. Mājturība ir priekšmets, kas dzīvē nepieciešams ikvienam cilvēkam. “Dažam vairāk būs vajadzīgas matemātikas, dažam valodu zināšanas, bet kā uzturēt koptu, turīgu un saticīgu savu māju, tā ir prasme, kas vajadzīga katram cilvēkam,” pārliecināta A. Miķe.
Mājturība nenozīmē tikai izvārīt ēdienu vai noadīt zeķi. Mūsdienās nepieciešamas daudzpusīgākas prasmes, jo bieži vien māja ir vieta, kur cilvēks strādā un plāno savu uzņēmējdarbību.
Pirms ierašanās Zviedrijā katram dalībniekam iepriekš bija jāsagatavo stends, lai varētu radīt priekšstatu par savu darbu. Foruma dalībnieki bija sagatavojuši arī prezentācijas. Starpbrīžos klātesošajiem bija iespējas iepazīt kolēģu materiālus, uzdot jautājumus.
Smilteniete iepazinusies ar radniecīga mācību priekšmeta pasniedzējiem no Somijas un Īrijas. Somietes veidotie materiāli bijuši līdzīgi smiltenietes, un Alda Miķe secina, ka viņām abām ir līdzīgs domāšanas veids, kā pasniegt priekšmetu. Īriete priekšmetu pasniedz tehniskāk, vairāk runā par mājas tehnisko aprīkojumu. Latvieši šajā jomā parasti uzticas profesionāļiem.
“Ar simpātijām aplūkoju bijušo padomju republiku pārstāvju darbus. Viņi sevi pasniedza ar ļoti lielu pašcieņu,” novērojusi smilteniete.
Smiltenes ģimnāzijai ir jau seni sakari ar Vāciju, tāpēc interesanti bijis aplūkot vācu kolēģu piedāvāto pieredzi darbā ar tā saucamajiem handikapa bērniem. Tā ir atbalsta programma bērniem, kuriem ir problēmas mācību programmas apguvē.
Līdztekus kolēģu darba pieredzes iepazīšanai un savu materiālu prezentācijai klātesošajiem forumā bija iespēja klausīties erudītu un pasaulē pazīstamu speciālistu lekcijas par izglītības attīstības paradigmu maiņu, stratēģiju un taktiku mācību procesa organizēšanā, par psihologu un psihiatru pētījumiem, kā mācību procesā aktivizēt bērna domāšanu un atmiņu.
Pērn Latviju forumā, kas norisinājās Londonā, pārstāvēja seši skolotāji, viņu vidū bija arī Smiltenes ģimnāzijas direktore Aija Cunska.
