Vakar Valkas ģimnāzijā skolotāju vietā stundas vadīja visu trīs divpadsmito klašu skolēni. Savukārt skolotāji, atzīmējot savas profesijas svētkus, bija devušies ekskursijā uz Likteņdārzu.
Ienākot skolā, gaiteņos valda klusums. Noskanot zvanam, “Ziemeļlatviju” sagaida staltais skolas direktors Mārtiņš Beiša. Kā īstam direktoram pienākas, viņš korekti izstāsta par notiekošo un laipni mani pavada uz skolas zāli. Tur sapulcējušies ģimnāzisti, lai kopīgi iemācītos latviešu tautasdeju plaukstiņpolku. Direktors uzskata, ka kustības palīdzēs visiem atmosties un būt mundriem visas dienas garumā. Mārtiņš atzīst, ka skolotāja profesija ir atbildīgs darbs. No tā ir atkarīga cilvēka nākotne, profesijas izvēle un būtībā turpmākā dzīve. Puisis gan pats nevēlas kļūt par skolotāju, bet zina stāstīt, ka daži klasesbiedri gan domā savu nākotni saistīt ar darbu skolā. 12. klases skolnieks Pēteris Kuzmenko, kurš veica fotogrāfa pienākumus, uzskata, ka ģimnāzijā strādā superīgi skolotāji. Esot arī tādi, ar kuriem var parunāt ne tikai par mācībām, bet arī dzīvi. Puiši atzinīgus vārdus velta skolotājai Rutai Kriviņai. Savukārt dežurējošais administrators Oļegs Matvijenko uzskata, ka skolotājiem pozitīva attieksme ir tad, kad viņiem ir labs garastāvoklis. Savukārt mūzikas skolotāja Alise Vērse atklāj, ka pret skolotājiem jūt pietāti un viņai neesot neviena tāda skolotāja, kuram reizēm varētu izkratīt sirdi. Tomēr meitene ir priecīga, ka vienreiz dzīvē būs iespēja iejusties skolotāja ādā un izbaudīt, kāda ir sajūta stāvēt klases priekšā.
