Šopavasar Valkas pagastā Tāļa un Valdas Lārmaņu zemnieku saimniecībā “Krastiņi” notika interesants gadījums – savvaļā turētajai govij Raģei piedzima dvīnītes.
Šopavasar Valkas pagastā Tāļa un Valdas Lārmaņu zemnieku saimniecībā “Krastiņi” notika interesants gadījums – savvaļā turētajai govij Raģei piedzima dvīnītes.
“Tas notika maija beigās. To uzskata par diezgan retu parādību, kad gaļas govij uzreiz piedzimst divas telītes. Mūsu saimniecībā tas ir pirmais gadījums,” stāsta T. Lārmanis. Viņš piebilst, ka telītes aug labi, pastāvīgi skrien līdzi mammai un nemaz nav sliktākas par citām. Manā atbraukšanas dienā mammu ar dvīnēm ganāmpulkā neizdevās ieraudzīt. Acīmredzot ģimene laiku bija nolēmusi pavadīt savrup no citām govīm. “Kamēr teļi ir mazi, to mammas mēdz nošķirties no ganāmpulka. Ja kāds no teliņiem ir vārgāks, māte to uz dažām dienām paslēpj un ik pa laikam dodas zīdīt. Teliņam tā ir norādījusi izturēties klusi un nekur nestaigāt. Viņš to arī ievēro,” skaidro T. Lārmanis.
“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka zemnieku saimniecība “Krastiņi” ir iekļauta aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja” un nodarbojas ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Gaujas pļavās, kā arī savvaļā tur gaļas liellopus. Gaļas ražošana un Eiropas Savienības atbalsta maksājumi par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī tiešie maksājumi par zemes apsaimniekošanu nodrošina saimniecībai ienākumus. “Krastiņos” strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Ganāmpulkā ir 41 dažāda vecuma liellops.
Šogad saimniecības teritorijā veikts liels darbs, lai saglabātu biokokus, kas raksturīgi Gaujas pļavu ainavai. Tie ir ozoli, liepas un vīksnas. “Esam atbrīvojuši no apauguma lielos ozolus un liepas. Ap šiem kokiem izcirtām krūmus. Kad uz aizsargājamiem kokiem būs noteikts mikroliegums, tad to tuvumā vēl nozāģēsim dažas priedes, kas šajā mežā ir valdošās. Ozolam patīk gaisma, tā vainagu nedrīkst aizēnot kāds cits koks. Mikroliegums atļauj saglabājamo koku tuvumā nocirst dažas priedes, ko nevarētu darīt parastā mežā. Netālu var redzēt, kas notiek ar ozolu, ja to aizēno citi koki. Ozols ir nokaltis, nogāzies un tā stumbrs gandrīz jau satrunējis. Projekts, kura īstenošanā esam iesaistījušies, paredz šeit atjaunot parkveida pļavas. Tāda ainava Gaujmalā bija senlaikos – pļavas ar kupliem ozoliem un liepām, arī vīksnām, bet koku paēnā ganās savvaļas govis,” stāsta T. Lārmanis.
Upes tuvumā izcērtot ap biokokiem apaugumu, atklājās, ka problēmas var sagādāt bebri. “Tā kā atlikuši bija tikai saglabājamie koki, bebri uzbruka tiem. Veicām diezgan dārgu pretpasākumu, ko pagaidām var uzskatīt par eksperimentu. Apmēram ap 30 kokiem esam aplikuši metāla sietu. Ceru, ka bebri necentīsies to pārgrauzt. Vēlāk redzēsim, kāda šim pasākumam bijusi atdeve,” saka T. Lārmanis.
Šovasar saimniecībā ieradīsies biologi un pētīs, kādi augi ir pļavās, savukārt ornitologi noskaidros, cik un kādas putnu sugas mīt Gaujas krastos.
