Gaujas plostnieku amata prasmes un dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē ir vienas no tām vērtībām, kas ir iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Iekļaušanai sarakstā 2018. gadā apstiprinātas pavisam astoņas vērtības: Gaujas plostnieku amata prasmes (pieteicējs – Strenču biedrība “Gaujas plostnieki”), dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē (pieteicējs Valkas novada dome), Pēterburgas ermoņiku spēlēšanas tradīcijas (pieteicējs – Ogres novada biedrība “Skaņumāja”), caurspēlējamās cītaras spēle (pieteicējs – biedrība “Skaņumāja”), knipelēšanas prasme (pieteicējs– Rīgas pilsētas pašvaldības Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums”), lībiešu kultūrtelpa (pieteicējs – biedrība “Līvõ kultūr sidām”), Rucavas tradicionālā kultūrtelpa (pieteicējs – Rucavas novada dome) un Upītes kultūrtelpa (pieteicējs – Viļakas novada biedrība “Upītes jauniešu folkloras kopa”).
Visas pieteiktās vērtības tika izskatītas Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC), Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēdē.
Par to, ka, pateicoties Valkas novada domes iniciatīvai, Ziemeļvidzemei raksturīgā dubultauduma šatiersegu aušana ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, norādot, ka pašvaldība kopā ar Valkas pilsētas kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studijas “Saulīte” vadītāju ieguldījusi milzīgu darbu, lai to panāktu.
Lielu darbu ieguldījuši arī strencēnieši, virzot uz iekļaušanu šajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā Gaujas plostnieku amata prasmes. Palīgā tika aicināti Strenčos šogad maijā nosvinēto Gaujas plostnieku svētku apmeklētāji, aicinot ar saviem parakstiem atbalstīt šo ideju. Parakstījās vairāk nekā 300 cilvēku.
Biedrības “Gaujas plostnieki” valdes loceklis strencēnietis Jānis Vāvere skaidro, ka iekļūšana Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, pirmkārt, ir prestiža, un, otrkārt, tā ir pluss zīme, rakstot projektus gan Latvijas, gan Eiropas mērogā Starptautiskās plostnieku asociācijas paspārnē.
Strencēnieši Jānis Vāvere, Romāns Polītis un Mārtiņš Gaigals kopā ar vecajiem plostniekiem pirmie Strenčos cēla saulītē Gaujas plostnieku amata prasmes, un šai tradīcijai, kas caurvij ik gadu maijā Strenčos svinamos Gaujas plostnieku svētkus, šogad aprit 22 gadi.
