Šopavasar plosta ekspedīciju galamērķī Strenčos, Gaujmalā, cilvēki gaidīja kā nevienu citu gadu.
Sandra Pētersone
Sestdien notikušie XIX Gaujas Plostnieku svētki vēsturē tiks ierakstīti ar vairākiem tikai tiem raksturīgiem notikumiem, un viens no tiem bija plosta ekspedīcijas ceļš uz “ostu”.
Lielā pretvēja un niecīgās straumes dēļ plosts ar 11 plenēm krastā pietauvojās ar gandrīz stundu ilgu nokavēšanos, nekā bija ierakstīts svētku programmā, taču sagaidītāji, svētku apmeklētāji, uzticīgi un pacietīgi gaidīja, līdz sagaidīja plostnieku ierašanos.
Šopavasar Gaujā ūdens ir salīdzinoši maz, tāpēc plosta gaita bija diezgan palēna un arī viss ekspedīcijas process kopumā sanāca ilgs, “Ziemeļlatvijai” skaidro viens no Strenču plostniekiem biedrības “Gaujas plostnieki” valdes loceklis Jānis Vāvere.
Ceturtdien plosta ekspedīcijas ceļš no Spicu tilta līdz Valgumam prasījis gandrīz 12 stundas – no pulksten 9 līdz aptuveni pulksten 20.30. Piektdien plosta gaita nebija diez cik ātrāka. No Valguma līdz Strenčiem plosts pa Gauju peldēja aptuveni 10 stundas.
Tāpat kā iepriekšējos gados, plosta ekspedīcijā devās biedrības “Gaujas plostnieki” biedri, Strenču novada vidusskolas skolēni, plostnieku atbalstītāji no vairākiem citiem Latvijas novadiem un viesi no Polijas pilsētas Ulanovas – divi atraktīvi poļu plostnieki, kuri jau agrāk viesojušies Strenčos un brauc šurp pat bez īpaša uzaicinājuma.
XIX Gaujas plostnieku svētki norisinājās ar moto “Cauri laikiem”, sapulcinot kopā vairākas paaudzes. Svētku gājienā no Vecā ozola līdz Gaujas plostnieka skulptūrai vecākais dalībnieks bija 90 gadus vecais rīdzinieks Alberts Siliņš, kurš savulaik vadījis plostnieku brigādi un tagad ieradās uz svētkiem, neraugoties uz kustību ierobežojumiem un pārvietošanos ratiņkrēslā.
XIX plostnieku svētki tiks ierakstīti vēsturē arī ar kādu paliekošu materiālu vērtību. Gaujas plostnieka koka skulptūrai, ko pirms 16 gadiem darināja smiltenietis koktēlnieks Guntis Priedīte, tagad ir draudzene – no ozolkoka darināta meitenes skulptūra, ko svinīgi atklāja sestdien Gaujas plostnieku svētku laikā.
Arī meitenes skulptūru darinājis G. Priedīte. Pērn Plostnieku svētkos Strenču novada mērs koktēlniekam ieminējies, ka plostnieka figūrai vienai ir skumīgi. Tad nu smiltenietis lēnītēm ķēries pie darba un ilgi gudrojis, kā to paveikt. Sākumā bijusi doma darināt meitenes skulptūru visā augumā, taču pietrūcis materiāla. Tāpēc tapusi meitenes skulptūra, kura sēž uz akmens pie zupas katla, pin vainadziņu un gaida mājās savu plostnieku. Strencēnieši, kuri atbraukuši meitenes skulptūrai pakaļ uz Smilteni, plostnieka draudzeni jau nodēvējuši par Anniņu.
Vēl XIX Gaujas plostnieku svētki bija zīmīgi ar Vecumniekos bāzētās kuģu būvētāju komandas “Baltic Snakes” ierašanos, līdzi paņemot pašu būvētu vikingu kuģi “Pardus” un demonstrējot arī tā laika tērpus un ieročus.
Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
