Vakar vīri dažus simtus metru augšpus Spicu tilta Gaujā astoto reizi sēja plostu, lai sestdien no rīta ar to nokļūtu Strenčos un tur varētu sākties kārtējie Plostnieku svētki.
Vakar vīri dažus simtus metru augšpus Spicu tilta Gaujā astoto reizi sēja plostu, lai sestdien no rīta ar to nokļūtu Strenčos un tur varētu sākties kārtējie Plostnieku svētki.
Ūdens līmenis Gaujā šogad ir augstāks nekā citus gadus, tomēr tas nav rekordaugstumā. Plostu siešana šoreiz bija sarežģītāka nekā citkārt. Jau metra attālumā no krasta augumā garajam Jurim Siliņam ūdens bija virs krūtīm. Pagājušajā gada tajā vietā bija sēre. Turklāt Jurim neveicās — uz baļķa gala jau pašā darba sākumā viņš saplēsa hidrotērpu. Pusdienlaikā Juris Gaujas auksto ūdeni bija izbaudījis līdz kaklam. “Paredzu, ka brauciens būs straujš, jo straumes ātrums ir liels. Iekrišana ūdenī no plosta nebūs patīkama, jo šādas temperatūras ūdenī atļaujas peldēties tikai morži,” smaida līdz kaklam izmirkušais Juris, kuram novelkot gumijoto tērpu, no tā izlīst vismaz spainis ūdens. “Brauciens, visticamāk, būs interesants un ātrs. Airētājiem darba netrūks. Nekādas snauduļošanas nebūs. Gauja pirms brauciena nav izpētīta, tāpēc jāuzticas personīgajai pieredzei un iemaņām,” pārliecināts plostnieks Normunds Šlesers.
Strenču domes priekšsēdētāja Inga Esīte šogad uz plosta vēl nekāps, bet viņa visnotaļ aktīvi atbalsta plostniecības tradīcijas. Patiesībā nekas nav mainījies. Viss turpinās. Plostu siešanā vien piedalās daži agrāk neredzēti jaunieši. I. Esīte uzskata, ka tā ir laba zīme plostnieku amata un tradīciju saglabāšanai. Viņa domā, ka tieši plostniecības atjaunošana Latvijā ir darījusi zināmu Strenču vārdu. Šogad Plostnieku svētkos Strenčos gaidāmas arī delegācijas no sadraudzības pilsētas Lainates Itālijā un Rosices Čehijā, jo Gaujas plostnieku asociācija aktīvi piedalās Eiropas Plostnieku asociācijas darbā un tādējādi iekļāvusies plašākā apritē. Viesi gan nav plānojuši piedalīties plosta peldējumā.
Vecie plostnieki jau otro gadu nepiedalās plosta siešanas un pludināšanas darbos, bet ir apsolījušies būt svētkos. Šogad tehnisko siešanas darbu vadīšanā negaidītas slimības dēļ nepiedalās Romāns Polītis, svarīgāko plosta mezglu būvniecību viņš ir uzticējis savam dēlam Rolandam. Jaunietis atzīst, ka plostniecība ir ģimenes tradīcija, kuras aizsācējs bijis vectēvs — profesionāls plostnieks.
“Tradīcijas ir jāuztur un jākopj. Tas, kurš kaut reizi pamēģinājis nobraukt ar plostu pa Gauju, izmantos visas iespējas to atkārtot vēl un vēl,” kaismīgi bilst Rolands. Viņš teic, ka, braucot ar plostu, cilvēks atslēdzas no ikdienas reālās dzīves, bauda dabu un dzīvo domubiedru kompānijā.
