Pirmo reizi Smiltenes novada vokālo ansambļu dalībniekiem un vadītājiem visiem vienkopus bija iespēja piedalīties profesionālās pilnveides kursos, kurus vadīja nozares profesionāļi Kārlis Rūtentāls, Antra Dreģe, Dace Bula un Ārijs Šķepasts. Apmācības bija iespējamas, jo sabiedriskā labuma biedrība “Kultūrizglītība un sports” uzrakstīja projektu.
“Šis ir vienreizējs pasākums, kad uz Blomes tautas namu atbrauc profesionāli un Latvijā zināmi pedagogi, lai strādātu ar mūsu vokālajiem ansambļiem. Projektu kopā ar biedrības valdes priekšsēdētāju Ženiju Daudzieti rakstījām tāpēc, ka republikas mērogā ansambļu dziedātāji neizceļas ar vokālo meistarību. Tālāk par reģionu mēs netiekam. Ansambļu vokālajiem pedagogiem ir speciālā izglītība, taču ne visiem dziedātājiem ir muzikālā izglītība. Esot ar labām balsīm, reizēm tie nelasa notis, līdz ar to nespēj savu balsi pilnībā izmantot. Lai uzlabotu darba kvalitāti un rezultātu, nonācām pie atziņas, ka ir vajadzīgi vokālie kursi,” atklāj Blomes tautas nama vadītāja Gita Skadiņa, kura piektdien, 15. jūlijā, uzņēma projekta dalībniekus.
Ne tikai Smiltenes novada, bet arī Jaunpiebalgas un Mārsnēnu novada vokālo ansambļu dalībnieki apmācību ietvaros apguva vokālā ansambļa veidošanas pamatprincipus – iedziedāšanās vingrinājumu kompleksus, iemaņas ķermeņa sagatavošanai dziedāšanā, kā arī repertuāra veidošanas pamatprincipus, aranžijas un pārlikumus. Tāpat būtiski saprast jaunās tendences ansambļu darbībā Latvijā.
“Ansambļos kontingents ir ļoti dažāds. Laimīgas sakritības dēļ Blomes sieviešu vokālais ansamblis ir ļoti vienots ar labām balsīm, muzikālo izglītību un gaumi. Bet var gadīties, ka sanāk kopā cilvēki, kuru apmācībai jāvelta ilgāks laiks,” kursu nepieciešamību paskaidro Blomes tautas nama vadītāja.
Smiltenes pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Undīnes” vadītāja Velta Ispravņikova uzskata, ka jaunas zināšanas nekad nav par skādi – jo vairāk cilvēks iemācās, jo apsveicamāk tas ir. Tieši šī iemesla dēļ viņa piektdien brauca uz Blomi. “Mazliet žēl, ka visas mana ansambļa dalībnieces šodien netika, jo kursi notiek darba laikā. Te būtu, ko gūt, visam kolektīvam kopā. Kad mācu meitenēm, reizēm viņas neieklausās, bet cilvēkos no malas – tas ir pavisam citādāk. Sapratu, ka, ķeroties klāt dziesmām, mēs par maz mēģinājumos iedziedamies. Te bija ļoti labi vingrinājumi žoklim, mēlei, ko atcerēšos un izmantošu mūsu mēģinājumos. Mēs strādājam pie muzikalitātes un daudzveidīga repertuāra. Aizvadītā sezona “Undīnēm” bija laba, tikai žēl, ka skates 2. kārtā mums sanāca pavisam traki. Nezinājām, ka nedrīkst izmantot notis. Pamainījām mazliet dziesmu un tāpēc nedaudz ieskatījāmies notīs, kas, izrādās, bija aizliegts. Bijām tuvu I pakāpei, mūs pat uzslavēja žūrija. Tas vēlreiz apliecina – mūžu dzīvo, mūžu mācies,” saka V. Ispravņikova.
Blomes vīriešu vokālā ansambļa dalībnieks Vitauts Celms uzskata, ka skatēs un konkursos brīžiem žūrijai ir pārāk augstas prasības. “Mēs tomēr esam laucinieki, kas kopā sanāk prieka pēc savā brīvajā laikā, nevis, lai iekarotu republikas mēroga konkursu virsotnes. Tas pats Latvijā ir koru kustībā. Dziesmu svētku repertuārā ieliek tādus “murgus”, ka lauku koris ar mokām spēj tos izdziedāt un īsti klausīties neviens tos nevēlas. Diemžēl klasika uz lielās skatuves tiek aizmirsta. Tāpēc pozitīvi, ka varam satikties ar profesionāļiem, apmainīties viedokļiem, paņemt ko labu priekš sevis. Jāatceras, ka pašdarbībā vienojošais ir prieks – tu atnāc vakarā uz mēģinājumu, satiec cilvēkus, aprunājies, kopā uzdziedi. Tu pārslēdz domas uz pilnīgi ko citu,” saka V. Celms.
Blomes tautas nama vadītāja gan teic, ka sākotnēji ne visi vokālās apmācības uztvēruši pozitīvi. “Sākotnēji dalībnieki šo uztvēra ar skepsi, – ko nu mums jaunu iedos. Tā ir tā mūsu, laucinieku, neuzticība Rīgas “kungiem”, bet patiesībā redzu, ka dalībnieku apmierinātība ir ļoti liela, un tas sniedz gandarījumu,” teic G. Skadiņa.
Biedrības “Kultūrizglītība un sports” valdes priekšsēdētāja Ženija Daudziete atklāj, ka abām ar G. Skadiņu padomā jau ir nākamais projekts. Tos abas raksta pēc pašu iniciatīvas, jo labi apzinās to lietderīgumu. “Tas ir ne tikai labs finansiāls atbalsts, bet arī motivē attīstīties,” piebilst Ž. Daudziete.
Viedoklis
Juris Krūze, Mārsnēnu un Blomes pagasta vokālo ansambļu vadītājs:
– Šis pasākums ir vērtīgs ar to, ka mēs, vokālo ansambļu vadītāji, ikdienā strādājam atšķirīgi, bet šeit ir iespēja redzēt, kā to dara profesionāļi. No katra no šiem četriem vadītājiem, domāju, dalībnieki paņems ko vērtīgu sev. Smiltenes novada vokālie ansambļi tiešām viens no otra atšķiras. Man ļoti patīk Smiltenes pagasta “Undīnes” un Grundzāles “Prieks, kur tu rodies?!”. Strādājot ar Blomes sieviešu un vīriešu vokālajiem ansambļiem, prioritāte ir dziesmas skanējums. Svarīgākais, lai tā patiktu, tāpēc par izvēli mēs vienojamies visi kopā. Ja jūtu, ka pēc pirmās reizes neaiziet, neuzspiežu.
Pats personīgi šodien guvu apstiprinājumu daudzām lietām, kuras izmantoju mēģinājumu procesos. Ļoti labi bija elpošanas vingrinājumi, ko demonstrēja dalībniekiem. Vērtīgi šķita padomi, kā uzlabot dikciju. Labi, ka šādi profesionālās pilnveides kursi pie mums notiek, jo individuāli aizbraukt uz Rīgu un mācīties pie profesionāliem vadītājiem lauku ļaudīm nav iespējams.
