Valkas pagasta Lugažu bibliotēkas vadītāja Laimdota Egle iestādē strādā jau daudzus gadus.
Valkas pagasta Lugažu bibliotēkas vadītāja Laimdota Egle iestādē strādā jau daudzus gadus. Kaut Laimdotai jaunas lasāmvielas netrūkst nevienu dienu, viņa nekad neaizmirst izlasīt rajona laikrakstu “Ziemeļlatvija”.
“Ne jau tikai es esmu pastāvīga laikraksta lasītāja. Bibliotēku bieži apmeklē ciemata ļaudis, lai iepazītos ar jaunākajām ziņām “Ziemeļlatvijā”. Esmu ievērojusi, ka laikrakstā publicētais interesē daudzus,” apliecina L. Egle.
Viņa gan atzīst, ka vasarā grāmatām iznāk veltīt mazāk laika, jo tad virsroku gūst vēlme strādāt dārzā. “Dārzs man nav liels, lielākotoies to kopju savam priekam. Audzēju dārzeņus un puķes. Vislabāk man patīk rudens ziedi, sevišķi asteres. To skaistums mani īpaši valdzina,” stāsta L. Egle.
Ja dārza kopšanu un uzturēšanu bibliotēkas vadītāja nešauboties uzskata par savu vaļasprieku, tad par otru savu nodarbošanos mājās — ēdiena gatavošanu — viņa tik pārliecinoši neizsakās. “Ir dienas, kad gatavoju ar prieku, izjūtot šo nodarbi kā vaļasprieku, un ir reizes, kad vāru un cepu tikai tādēļ, ka tas jādara, jo ģimene grib ēst,” atzīstas Laimdota.
Par savu mīļāko ēdienu viņa uzskata svaigus salātus. “Vasarā to gatavošanā parasti izmantoju Ķīnas salātus, svaigus gurķus, papriku, burkānus, sīpolus un bietes. Protams, ja ir iespēja, pielieku arī citus komponentus. Visus nosauktos dārzeņus cenšos izaudzēt pati. Salātus visbiežāk sajaucu ar etiķi vai eļļu. Savukārt atvasaras laikā man patīk marinēt gurķus, bet rudenī skābēju kāpostus,” stāsta L. Egle.
Viņa piebilst, ka arī zupas vārīšanai izvēlas tādas, kurām varētu pielikt dārzeņus. “Esmu iecienījusi kāpostu un biešu zupu. Atsevišķi jārunā par soļanku. Tās uzvārīšana prasa lielāku darbu, bet no gaļas zupām man tā garšo visvairāk, tādēļ soļanku vāru diezgan bieži,” saka Laimdota.
Viņa piekrīt, ka soļankai un arī borščam nav vienādu recepšu. “Ir teiciens: cik saimnieču, tik soļankas veidu. Tā ir taisnība. Es šai zupai desu, burkānus, marinētos gurķus un pat kartupeļus griežu gareniski. Parasti izvēlos pusžāvēto desu. To kopā ar burkāniem apcepu un tad pielieku zupai. Tās uzvārīšanai izmantoju diezgan daudz tomātu mērces. Es parasti pieleju litru, jo man patīk stiprāka soļanka. Piparus un sāli pieberu pēc garšas,” saka L. Egle.
Laimdota ir tradicionālās latviešu virtuves piekritēja. “Mani dažādas ērmības salātu gatavošanā, kas pašlaik nākušas modē, nevilina. Reiz Valmieras restorānā pasūtīju šniceli ar kartupeļiem. Ēdienam klāt bija pielikti salāti no dažādiem dienvidu augļiem. Visvairāk tajos bija ananasa. Varbūt dažiem tāda kombinācija patīk, bet man ne visai garšoja,” atzīst Laimdota. Viņa paskaidro, ka salātu receptes vislabprātāk aizgūst no pazīstamām apkārtnes saimniecēm, kurām ir liela pieredze gatavošanā. “Pērnvasar bibliotēkā rīkojām salātu dienu. Uzaicināju pazīstamas pavāres, garšojām atnestos salātus un apmainījāmies pieredzē. Pēc manām domām, tas ir labāk, nekā censties kaut ko pagatavot pēc ārzemju receptēm,” spriež L. Egle.
Kartupeļus viņa vislabprātāk vāra ar miziņām un ar tām tos arī cep. “Tāds ēdiens ir ļoti veselīgs. Meita gan kādreiz sarauc degunu, bet, ja ir vēlēšanās, ar miziņām izvārītos bumbuļus var arī ātri nomizot,” saka L. Egle.
Bibliotēkas vadītājai grūti izdomāt tēmu, par ko “Ziemeļlatvija” vēl varētu rakstīt. “Mani apmierina, ka avīzē netrūkst materiālu par kultūras norisēm un pasākumiem. Varu uzzināt visu galveno, kas noticis rajonā. Laikrakstu lasīšu arī turpmāk,” sola L. Egle.
***
Cepta akna ar ābolu
Saklapē liellopu aknu, apviļā miltos, tad uz pannas izcep, bet pēc tam katliņā uz lēnas uguns sautē. Sagriež svaigu sīpolu šķēlītēs un apcep. Uz pagatavotā aknas gabaliņa uzliek sīpola un svaiga saldskāba ābola šķēlīti.
Pikantie salāti
Gareniski gabaliņos sagriež salami desu un tikpat daudz marinētu gurķu. Smalki sagriež vienu sīpolu un visu masu sajauc. Pāri pārlej majonēzi un tomātu mērci un sajauc. Pēc garšas pieber maltus melnos piparus un sāli.
