Nu jau vairāk nekā gadu Valkā mājvietu sev radusi sabiedriskā organizācija “Emmaus Smiltene”. Cilvēki interneta vietnē www.ziemellatvija.lv ir daudz apsprieduši un interesējušies – vai tā ir labdarības organizācija vai sava veida veikals. Viedokļi ir dažādi.
Kad cilvēkiem klājas grūti, viņi meklē palīdzību. Centos uzzināt, cik lielā mērā to dara “Emmaus Smiltene”. Kad ierados organizācijas telpās, tur apģērbu un dažus sīkumus izvēlējās divi apmeklētāji. Viņiem preces piešķīra bez maksas, jo cilvēkiem ir maznodrošināto statuss. Jāatzīst, ka telpas ir aukstas, minimālu siltumu tajās nodrošina elektrosildītāji. Dažādu sadzīvisku krāmu telpās ļoti daudz. Gaitenī mēbeles, apavi un eļļas gleznas. Visvairāk dažādu trauciņu un nieciņu, tostarp arī lampas, lampiņas un pat sadzīves elektroierīces. Protams, viss ne pirmā svaiguma. Daudzas mantas tik nolietotas, ka der tikai restaurēšanai un antikvāra zinātājiem.Īres parāds nav atlaists“Tās ir pilnīgas muļķības, kas ierakstītas internetā, ka Valkas dome mums ir atlaidusi īres parādu. Pašlaik esam parādā 942 latus un tā mūsu organizācijai ir liela rūpe. Vismaz man neviena amatpersona nav sacījusi, ka mūsu parāds ir mazinājies,” nesaprašanā organizācijas valdes priekšsēdētāja Ārija Indrikovska. “Ziemeļlatvijas” aptaujātās novada domes amatpersonas arī noliedza, ka ir runāts par komunālo pakalpojumu atlaidēm šai organizācijai.Vadītāja ir norūpējusies, ka organizāciju Valkā apmeklē maz cilvēku. Iespējams, ka vainīga esot atrašanās nomalē. Ā. Indrikovska ir sašutusi par anonīmajiem komentāriem internetā. Viņa domā, ka vispareizāk būtu apmeklēt šo organizāciju un izrunāt visus neskaidros jautājumus. Vēl vadītāja ir neapmierināta ar to, ka savulaik Smiltenes un tagad arī Valkas dome neatbild uz vēstulēm.Cena nav akmenī iekalta“Emmaus Smiltene” apmeklējot gandrīz nemainīgs cilvēku loks. “Mēs neizvērtējam katra cilvēka materiālo stāvokli. Ja viņam ir attiecīgie dokumenti, tad mūsu pienākums ir palīdzēt un izsniegt to, kas viņam bez maksas pienākas,” skaidro vadītāja. Viņa piebilst, ka, ja cilvēkam iepatīkas kāda manta, tad var runāt arī par ziedojuma lielumu. Nav tā, ka priekšmeta cena ir kā akmenī iekalta. Nupat uzdāvināts ziemas sporta inventārs Launkalnes skolai. Atbrauca sporta skolotāja un izvēlējās, kas viņai šķita bērniem piemērots. Organizācija rīko arī dažādus pasākumus. Gadu mijā Smiltenē tāds bija 250 bērniem no visa bijušā Valkas rajona.Vadītājai spilgti atmiņā ir kāds notikums pavasarī, kad organizācijā lūgt palīdzību ieradās kāda māte ar pieciem bērniem no Ērģemes. Viņa bija aizbēgusi no vardarbīgā vīra tikai ar to, kas katram mugurā. “Emmausā” viņi ieguva visu, kas pirmajam laikam nepieciešams – rotaļlietas, drēbes, traukus, gultas un matračus.Nav pilnīgas uzskaitesOrganizācijā Valkā ierodoties visdažādākie cilvēki, arī tādi, kuri jau iepriekš ir noskaņojuši sevi negatīvi un pat agresīvi. Piemēram, ierodas cilvēks ar pārliecību, ka visiem “Emmaus” darbiniekiem tiek maksātas algas. Kad viņam paskaidro, ka tas ir brīvprātīgs darbs, darbinieci nosauc par meli.Jautāta par organizācijas ieņēmumiem gadā vai pa mēnešiem, Ā. Indrikovska atbildēt nevarēja, jo pagājušā gada pārskats vēl neesot sagatavots. Arī ziedojumu izlietojums nav apkopots. Vadītāja rādīja aizpildītas veidlapas, kur norādīti ziedotāju vārdi un summas. Visvairāk naudas ieņemts dažas dienas pēc jaunas kravas piegādes. Nauda tiekot izlietota par benzīnu, internetu, telefonu un kancelejas lietām. Algu nesaņem nedz vadītāja, nedz viņas palīdze Aija Lesinska vai Brigita Pakule, kura arī dažkārt palīdz. Ā. Indrikovska atzīst, ka brīvu darbaroku ir par maz, jo īpaši reizēs, kad jāizkrauj atsūtītās kravas. Visu darbs tiek atlīdzināts ar kādu iekārojušos atvesto priekšmetu, un parasti darbos palīdz radi, draugi un paziņas. Ļoti daudz atvesto mantu atrodas noliktavā, jo citas organizācijai atvēlētās telpas ir aizpildītas. Daudzām zināmām trūcīgām ģimenēm vadītāja nepieciešamās lietas aizved personīgi, jo īpaši uz Smilteni un tās apkārtni. Izveidojusies sadarbība ar Sarkano Krustu, jo tur darbojas daudz bērnu un viņus var apgādāt ar dažādām nodarbībām nepieciešamām lietām.Organizācijas dalībnieces, jautātas par to, ka pret ziedojumiem iegūtās lietas pēc tam par lielu naudu nopērkamas antikvariātā Valgā, atbild apstiprinoši. A. Lesinska to redzējusi savām acīm, taču šis process nav ietekmējams. Ikviens var atnākt uz “Emmaus” un kaut ko nopirkt. Tiesa, uzņēmīgie kaimiņi dažus mēnešus vairs neesot apmeklējuši šo sabiedrisko organizāciju. Neiesaistās brīvprātīgajosLabdarības organizācija “Emmaus” ir nodibināta 1948. gadā Parīzē, un to veica franču mācītājs Pjērs Abbe, kurš par šo veikumu saņēma Nobela prēmiju. Organizācijas devīze ir: palīdzi tiem, kam iet sliktāk nekā tev pašam, un palīdzi vispirms tiem, kam vajag visvairāk. P. Abbe nomira pirms dažiem gadiem. Organizācijas 110 nodaļas darbojas 38 valstīs. Tie gan ir apmēram 10 gadus veci dati. “Tiesa, šī organizācija darbojas citādi nekā, piemēram, mūsējā Latvijā. Tur cilvēki dzīvo komūnās, restaurē mēbeles, paši tās savāc no iedzīvotājiem. Organizācija tiek uzturēta, savāktās lietas par nelielu naudu pārdodot. Par to baro komūnas biedrus un vēl viņiem izmaksā kabatas naudu,” stāsta Ā. Indrikovska. Viņa ar domubiedriem Francijā ir bijusi vairākkārt, lai iepazītos ar šīs kustības struktūru. Latvijā ir citādi – brīvprātīgā darba kustība nav attīstīta un cilvēki vairāk ir ierāvušies savās alās.
Viedokļi
Lilija Līviņa, sociālā darbiniece ģimenēm un bērniem:- Ģimenēm šī organizācija ir vajadzīga. Gan trūcīgās ģimenes, gan daudzi citi tur atrod sev noderīgas lietas. Arī pati tur esmu bijusi, lai ģimenēm palīdzētu izvēlēties gultas un matračus. Vadītāja palīdz piemeklēt, tostarp arī noliktavā, un dod atlaides precēm.Gaļina Sokolova, Latvijas Sarkanā Krusta Valkas komitejas izpilddirektore:- Manuprāt, šādai organizācijai jābūt, jo īpaši tagad krīzes laikā, kad cilvēkiem nav naudas, lai iegādātos dažādas saimniecībā noderīgas lietas parastajos veikalos. Esmu viņiem pateicīga par dāvinājumu bērniem un mūsu organizācijas brīvprātīgajiem. Jo vairāk būs šādu organizāciju, jo lielākas iespējas atvieglot trūcīgo cilvēku dzīvi.
