Kāpēc šo taku nevarētu legalizēt un izbūvēt gājēju celiņu?
Kāpēc šo taku nevarētu legalizēt un izbūvēt gājēju celiņu?
Tāda doma iešaujas prātā, katru dienu ejot garām Smiltenes poliklīnikai. Kājas pašas nes nevis uz akmens plāksnēm klāto oficiālo ietvi, bet taisnākajā virzienā uz cilvēku patvaļīgi zālājā iemīto plato taku. Šim vilinājumam pakļaujas gan bērni, gan pieaugušie.
Pašlaik zemi klāj sniegs, bet pavasarī, kad tas kusīs, skatienam atklāsies melna, nomīcīta zeme. Zaļais zālājs jau pērn visu vasaru šīs sliedes dēļ izskatījās neglīti.
Izrādās, arī Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā uzvirmojusi ideja neoficiālās takas vietā ierīkot flīzētu gājēju celiņu. “Par to jau spriedām, un tas būtu prātīgi darīts. Taču, no otras puses, — vai tiešām cilvēkiem ir grūti paiet dažus soļus tālāk?” taujā SK Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Sarmīte Zvirgzdiņa. Vienlaikus viņa secina, ka pareizi dara daudzviet pasaulē, kur, nododot ekspluatācijā sabiedriskas nozīmes ēkas, pārvietošanās ceļus vispirms ļauj iestaigāt ikdienas gājējiem. Pēc tam iestaigātās takas atliek ērti un skaisti sakārtot.
Uz daudzo veselības aprūpē risināmo problēmu fona celiņa ierīkošana pie poliklīnikas ir sekundārs, taču apkārtējās vides sakārtošanā tomēr estētiski nozīmīgs darbs, atzīst SK Smiltenes slimnīcas valdes priekšsēdētāja. Tāpēc līdz pavasarim, kas ir būvdarbiem piemērots laiks, šis jautājums varētu tikt izlemts. Te gan ārstniecības iestādei ir vajadzīgs Smiltenes pilsētas ainavu arhitektes padoms, ko un kā labāk darīt, ja zālāju pārveidotu. Slimnīca arī būtu pateicīga, ja iecerēto darbu atbalstītu pilsētas dome, jo no vēl vienas sakārtotas vietas ieguvēji būtu arī smiltenieši, kuri bieži mēro ceļu garām poliklīnikai. S. Zvirgzdiņa iztēlojas, ka iemītās takas vietā glīti izskatītos ar flīzēm klāts gājēju ceļš, kuram abās pusēs iestādītu pāris koku. Variants ir arī zāliena likvidēšana un visas teritorijas izklāšana ar plāksnēm, taču no tā attur darbu lielās izmaksas.
Ideju par gājēju ceļa ierīkošanu atbalsta apvaicātie skolēni, kuri gar poliklīniku dodas uz Smiltenes ģimnāziju, un Smiltenes poliklīnikas reģistratūras darbinieces. “Dari, ko gribi. Kur cilvēki iesākuši iet, tur viņi arī ies,” viņas secina, atceroties, kā ar zālāja izmīdīšanu cīnījās tagad jau viņsaulē mītošais slimnīcas galvenais ārsts Jānis Krūmals. Iemītajai takai tolaik aizvēla priekšā akmeni, bet cilvēki tam vienkārši apgāja apkārt.
Pieaugušajiem gājējiem ir dažādi viedokļi. “Man nav grūti iet pa celiņu, kurš jau ir izveidots,” saka skolotāja Velga Blaua, kura gar poliklīniku dodas uz darbu Smiltenes ģimnāzijā. Viņa domā, ka te noteikti vajadzīgs ainavu speciālista atzinums. “No funkcionalitātes viedokļa, jauns celiņš ir vajadzīgs, no ainaviskā — ne. Pieļauju, ka tas sadrumstalotu jau tā mazo zālāju,” viņa domā.
“Kaut arī tā ir runga ar diviem galiem, tas gandrīz būtu labāk,” savukārt par jaunu celiņu saka V. Blauas kolēģe Anna Lavrinoviča. Viņa domā, ka tam vajadzētu būt platam, lai gājēji nenomīdītu malās augošo zāli.
