Kopš sestdienas Valkas – Lugažu evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa smaili atkal grezno lode un gailis. To uzlika alpīnisti Aivars Rutkis un Jānis Rancāns.
Kopš sestdienas Valkas – Lugažu evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa smaili atkal grezno lode un gailis. To uzlika alpīnisti Aivars Rutkis un Jānis Rancāns.
“Šādus darbus strādājam ļoti sen, apmēram 30 gadu. Tiesa, man ir jauns palīgs — Jančuks —, jo kolēģis Guntis uz dievnamu smailēm, iespējams, skatās no aizsaules,” stāsta A. Rutkis. Viņš ir strādājis daudzās Latvijas baznīcās dažādos valsts nostūros.
Abiem pamatdarbs ir visnotaļ atšķirīgās profesijās. Aivars ir radioinženieris, bet Jānis strādā par autoinženieri. Bez alpīnista un citu tehnisko amatu iemaņām strādāt baznīcas torņu remontdarbos nebūtu iespējams. A. Rutkis atzīst, ka šoreiz gadījies ne visai patīkams objekts, jo darbs ir īpaši bīstams. Viņš tūlīt piebilst, ka arī citviet strādāts ne mazāk bīstamos objektos. “Strādājot augstumā, vienmēr jārēķinās ar zināmu risku, bet pagaidām viss solītais ir padarīts un, kā redzat, esam dzīvi,” smaida Aivars. Pirms darba Valkā strādāts Katlakalna, Allažu, Alūksnes un Viļķenes dievnamos. Aivars un Jānis Latvijā ir labi pazīstami speciālisti darbos lielā augstumā, tāpēc, tiklīdz kādam šādi pakalpojumi nepieciešami, viņus sameklē.
Jautāts, ar ko darbs Valkā atšķiras no darba citviet, Aivars atbild, ka ar labiem, atsaucīgiem cilvēkiem, un tas nebūt nav mazsvarīgi. “Mūsu darbs ir gluži tāds pats kā visi darbi. Katram ir savas īpatnības, katrā vietā tas ir citāds, turklāt neizbēgami uzrodas neparedzētas problēmas, kas allaž prasa konkrētus risinājumus. Tieši tāpēc te esam,” stāsta alpīnists.
Valkas – Lugažu dievnamā faktiski ir nomainīta visa torņa smaile, arī tās koka daļa un metāla apšuvums. Torņa spices krāsošana, visticamāk, notiks nākamgad, jo kārtīgs saimnieks mitrā laikā, turklāt pirms ziemas iestāšanās, tādus darbus nedara.
Turpmāk gailis allaž pakļausies vējam un rādīs tā īsto virzienu. Iepriekšējā gaiļa konstrukcija nebija īsti pareiza, tāpēc stiprais vējš nolieca tā asti. Valcēnieša Laimoņa Dreimaņa veidotā jaunā gaiļa astes konstrukcija ir tik stabila, ka izturēs pat stipru vēju.
Vareni amizantu priekšlikumu darba atvieglošanai ieteica Jānis: jāuzvelk torņa smailē spainis ar ievārījumu, un nebūs ilgi jāgaida, līdz ieradīsies Karlsons. Par ievārījumu ar viņu var sarunāt visu, arī piekļūšanu torņa vissarežģītākajās vietās.
Visu laiku darbā rīdziniekus pavada Laimonis un Anna Dreimaņi. Pirms darba uzsākšanas Laimonis sagatavoja rasējumus un Valmierā pasūtīja jaunas metāla konstrukcijas smailes stieņa nostiprināšanai. Iepriekšējā konstrukcija ir datēta ar 1917. gada 10. jūliju.
Gaiļa simbols ir brīdinājums un aicinājums atcerēties un vienmēr savā redzeslokā turēt Dievu. Pietiek ar mirkļa vājību, kā tas bija vienam no Kristus mācekļiem Pēterim, lai atteiktos no Kristus. Pārbaudījuma brīdī viņš uz mirkli nobijās un noliedza, ka bijis kopā ar Jēzu. Pēc tam Pēteris atcerējās Jēzus vārdus, ka viņš noliegšot to Kungu, tiklīdz gailis dziedās trešo reizi. Māceklis nožēloja izdarīto.
