Strenču novads ir viena no sešām pašvaldībām Latvijā, kas nav noteikusi ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanas aizliegumu savā teritorijā.
Noteikt šādu aizliegumu arī Strenču novadā tā domes priekšsēdētāju Jāni Pētersonu aicinājusi 11. Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāte Zanda Kalniņa- Lukaševica (Reformu partija) .Deputāte aizvadītajā piektdienā ieradās darba vizītē Smiltenes un Strenču novadā un Strenčos tikās ar novada domes vadību.
Pagaidām dienas kārtībā neiekļaujZ. Kalniņa-Lukaševica strādā 11. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kas spriež arī par ĢMO audzēšanas aizliegumu, šās tēmas iekļaušanu darba kārtībā Strenču novadā skaidro Mārtiņš Etkins, Reformu partijas Saeimas frakcijas preses sekretārs. Deputāte arī regulāri (vienu līdz divas reizes mēnesī) dodas uz novadiem, kur apspriež dažādus aktuālus jautājumus, piebilst M. Etkins.Z. Kalniņa-Lukaševica norāda, ka ĢMO audzēšanas aizliegumus Latvijā vēl nav noteikušas tikai sešas no 109 pašvaldībām: Babītes, Engures, Mārupes, Salaspils, Saulkrastu un Strenču novadi. Jau 2010.gadā vairākums Latvijas pašvaldību ir izstrādājušas un pieņēmušas savus saistošos noteikumus, aizliedzot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu savā teritorijā.“Domājot par to, kā saglabāt Latvijas skaistās dabas tīrību, un rūpējoties arī par iedzīvotāju veselību un drošību, ir svarīgi ierobežot ģenētiski modificēto organismu audzēšanu. Tieši tāpēc arī rosinu Strenču novada domi izstrādāt un pieņemt pašvaldības saistošos noteikumus, nosakot aizliegumu pašvaldības teritorijā audzēt ģenētiski modificētus organismus,” aicina Z. Kalniņa-Lukaševica.Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā pašvaldības pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem nosaka aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, pirms šo noteikumu pieņemšanas informējot sabiedrību.Strenču novada dome par šo jautājumu jau ir spriedusi iepriekšējā sasaukumā, “Ziemeļlatvijai” skaidro Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons. “Mēs netbalstam ģenētiski modificētu organismu audzēšanu un jebkurā brīdī varam pieņemt lēmumu par to audzēšanas aizliegumu, tiklīdz tas kādam kļūs aktuāli. Taču uzskatu, ka šobrīd ir daudz svarīgāki jautājumi, par kuriem pašvaldībām jāspriež. Turklāt Eiropas Savienība un Latvijas valsts ĢMO audzēšanas aizliegumu nav noteikušas. Jā, pašvaldības tādu lēmumu var pieņemt, bet tad tas ir spēkā ilgāku laika periodu (astoņus līdz 10 gadus), kad to nevar pārskatīt. Turklāt ir absurdi noteikt ĢMO audzēšanas aizliegumu, bet atļaut šādu pārtiku pirkt, jo tā jau ir tirdzniecībā. Tikpat svarīgi ir arī runāt par lauksaimniecības kultūru audzēšanu un tās metodēm kopumā, par to, kādu ietekmi tās atstāj uz cilvēku veselību un dabu,” savu viedokli pauž J. Pētersons.Kopumā tikšanos ar Saeimas deputāti Z. Kalniņu-Lukašēvicu viņš atzīst par lietderīgu, jo tajā tika apspriesti daudzi Latvijā un arī Strenču novadā aktuāli jautājumi, un ĢMO audzēšanas aizliegums bija tikai viens no tiem.
Lauksaimnieki atbalstaPar šo tēmu, tiekoties ar deputāti Smiltenē, runāja arī biedrības “Lauksaimnieku apvienība” pārstāvji.ĢMO audzēšanas aizliegums ir vajadzīgs, uzskata šās biedrības valdes loceklis, Smiltenes pagasta lauksaimnieks Ivars Ādamsons.“Var pienākt laiks, kad mēs savos laukos vairs nevarēsim neko izaudzēt. Tad kā alternatīvu piedāvās pārtiku no ģenētiski modificētiem organismiem, ko pat kaitēkļi neēd, bet cilvēki ēdīs, neapzinoties sekas,” savas bažas pauž I. Ādamsons. Lauksaimnieks atgādina par jau spēkā esošo Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru tiek aizliegti vairāki pesticīdi, un aizliegums ar neonikotinoīdiem kodināt rapšu sēklas pilnībā liedz audzēt Latvijā vasaras rapšus, jo kaitēkļi tos momentā iznīcina. Latvijas lauksaimnieki dzirdējuši, ka no 2017. gada varētu aizliegt izmantot arī fungicīdus, ko lieto, lai apkarotu slimības labības sējumos.
