Dienu pirms Ziemassvētku vakara Valkā, Lugažu laukumā notika tradicionālais tirdziņš. Piedāvājuma klāsts nebija tik liels kā lielajos gadatirgos vasarā, taču organizatoriem izdevās radīt šim laikam nepieciešamo noskaņu.
Ja tirgū visas preces ir pērkamas par naudu, tad šoreiz bija arī vieta, kur nebija jāmaksā. Pietika ar pasacītu “paldies”. Pensionāru kluba “Zelta rudens” aktīvistes Grieta Burkevica un Monika Pūce piedāvāja karstu liepziedu, piparmētru un raudenes tēju. Tas viss no Grietas dārza.Visiem dzīves gadījumiemDabīgā bišu vaska sveces visdažādākajās formās piedāvāja pazīstamā biškopju Medņu ģimene no Smiltenes. Bilskas pagasta bioloģiskās saimniekošanas speciāliste Anita Rābante no zemnieku saimniecības “Bābēni” piedāvāja zāļu tējas visiem dzīves gadījumiem. Izsolei viņa dāvāja Ziemassvētku vakara tēju. Ko gan citu šajā laikā un svētku noskaņā? “Tās sastāvā ir meža aveņu, ugunspuķu un dārza ķiršu lapas. Šai tējai pievienoju kaltētus ābolus, grauzdētus burkānus, koriandru un tikai pēc tam svešās zemēs augušo kardamonu un kanēli. Siltuma efektu dod sīvā paprika. Tēja ir skaistā brūni sarkanā krāsā, smaržīga, garšīga atbilstoši gadumijas svētkiem,” smaida zāļu tēju eksperte.Sibīriete palīdz māsaiValkā mazāk redzētu produktu – cidoniju sīrupu – piedāvāja Dzintra Būda no Smiltenes pagasta. “Ģimenēs, kurās ir bērni, šis sīrups, atšķaidīts ar ūdeni, pazūd ļoti ātri. Superīgākā limonāde! Kad bērns saslimst un tam jādzer rūgta tēja, pēc sīrupa pievienošanas, tēja tiek izdzerta bez jelkādiem strīdiem,” stāsta pārdevēja. Viņa piebilst, ka tas ir termiski neapstrādāts produkts, tāpēc veselīgs.Tirgū sastapu arī kādu simpātisku jaunieti no Tomskas, kura pavisam nesen no turienes atgriezusies uz dzīvi Valmierā. Viņa palīdzēja māsai tirgot dažādus rokdarbus. Viņas radinieki 1946. gadā bija izsūtīti uz tālo Sibīriju. “Nu esmu atgriezusies Latvijā. Mācos latviešu valodu, tiesa, pagaidām bez īpašiem panākumiem, taču ceru atrast darbu. Man ir interesanti vērot šejienes dzīvi, tradīcijas un saskarsmi starp cilvēkiem. Ir interesanti,” uzskata Valentīna Golubkova. Viņa tūlīt savu uzvārdu pārtulko latviski – Balode.Foto – www.ziemellatvija.lv.
