Jaunais gads īpaši veiksmīgi ir sācies Valkas puses medniekiem. Janvāra sākumā, var teikt, pat starptautiska mēroga medībās Valkas pagasta mežos mednieki pēc rūpīgas un ilgas vilku lenkšanas nomedīja četrus pelēčus.
Divus no plēsoņām nomedīja viesmednieki no Vācijas, bet pārejos divus nošāva medību kluba “Zīle” mednieks Valdis Ķiris un medību kluba “Ezerkalni” biedrs Andris Veldre.Vilkus sāk lenkt IgaunijāMedību vadītājs bija Valkas meliorācijas mednieku kolektīva mednieks Jānis Krūkliņš. Viņš kopā ar medību dalībnieku Agni Birkavu pastāstīja, kā viss notika. “Viss sākās Igaunijā. 3. janvārī igauņu mednieki savas valsts teritorijā sāka lenkt vilkus un secināja, ka tie ir šķērsojuši valsts robežu un iegājuši Latvijas mežos Valkas pagasta teritorijā. Pēc pēdām varēja spriest, ka pelēči atrodas kaut kur starp Aizpuru un Māzikas ceļu. Igauņi turpināja lenkt vilkus un par to paziņoja medību kolektīva “SIA Valkas meliorācija” biedriem. Mēs satikāmies ar igauņiem un turpinājām vilku lenkšanu katrs no savas puses,” stāsta J. Krūkliņš.Lielu fizisku slodzi nācās izturēt lencējiem, kuri četru kilometru distancē izlika sarkanos karodziņus, bet kopumā viņiem pa mežu iznāca noiet astoņus kilometrus. Sava uzdevuma augstumos bija lencēji Vitolds Graudiņš, Dainis Breidaks, Eduards Tsirko, Andrejs Mirkšs un arī igauņu kolektīva pārstāvji. Pēc laika pēddziņi konstatēja, ka no deviņiem lenktajiem vilkiem trīs ir atgriezušies Igaunijā. Kamēr sapulcējās visi uzaicinātie mednieki, tikmēr vēl diviem vilkiem bija izdevies aizmukt atpakaļ uz Igauniju. A. Birkavs stāsta, ka pēc laika viņš no Jāņa saņēmis ziņu par vilku ielenkšanu un tad saucis talkā sava kolektīva “Ezerkalni” biedrus. “Padevu ziņu arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” medniekiem, kuri tobrīd kopā ar vācu kolēģiem medīja Ērģemes pusē. Beigu beigās iznāca plašas medības,” apliecina A. Birkavs. Vilkus nomedīt izdevās uz meža ceļa. J. Krūkliņš atzinīgi vērtē kolektīva biedru operativitāti. “Gribu pateikt lielu paldies tiem medniekiem, kur pēc aicinājuma ļoti ātri ieradās notikuma vietā. Veiksme vilku medībās lielākoties ir atkarīga no mednieku skaita un no tā, cik operatīvi viņi spēj nostāties uz masta, jo šie plēsoņas ilgi vienā vietā neuzturas,” skaidro J. Krūkliņš. Mednieki novērojuši, ka vācu kolēģi bijuši ļoti sajūsmināti, jo tādas medības ilgi neesot piedzīvojuši. Mednieki priecīgi par guvumuMednieks V. Ķiris “Ziemeļlatvijai” atzina, ka viņa mednieka gaitu laikā šis ir otrs nomedītais vilks, turklāt mazliet lielāks par pirmo. “Šādās plaša mēroga medībās, kurās piedalās arī citu valstu mednieki, jāiegulda liels melnais darbs to sagatavošanā. No tā atkarīgs medību iznākums. Šajā reizē viss bija lieliski. Ar medībām esmu apmierināts,” saka V. Ķiris.Otrs medību veiksminieks A. Veldre neslēpj, ka tagad savā ieguvumu kontā var ierakstīt pirmo nomedīto vilku. “Mani sajūsmināja lielais medību dalībnieku skaits. Tādās medībās ir vērts piedalīties,” atzīst mednieks.Vaicāts par vilku daudzumu mežos, J. Krūkliņš apliecina, ka to apkārtnes mežos ir diezgan daudz. Lielākoties vilki mūsu valstī ienāk no Igaunijas, paklejo un tad atkal atgriežas kaimiņvalstī.Lauku sētām pelēči mūspusē vēl nav nodarījuši zaudējumus, bet mednieki medību saimniecībās ir atraduši saplēstas stirnas un nokostas mežacūkas.
