Šās pirmdienas rītā Launkalnes pagasta “Eķīšu” iedzīvotāja Sarmīte Gulbe sarūgtināta atklāja: visas 30 kāpostgalvas viņas dārzā ir pagalam. Viņa domā, ka kāpostus apēdušas kaimiņu uzņēmuma “Sprīdītis” govis, jo citu lopu tuvumā nav. Acīm redzot meklējot labāku barību, lopi aizgāja no aploka uz tuvējiem mazdārziņiem.
Kad “Eķītēs” ieradās “Ziemeļlatvija”, uz nelūgtajiem ciemiņiem norādīja govju atstātās pēdas un mēsli vagās. Tā nav pirmā reize, kad govis nodara skādi daudzdzīvokļu nama “Eķītes” iemītnieku mazdārziņiem. Savus burkānus pat nenogaršoLopi izmīcījuši zemenes, tomātus, kartupeļu stādījumus, pupiņas, gurķus un sīpolus, nolauzuši divas ābeles, postījumus uzskaita mājas iedzīvotāji.“Viss sākās pirms pieciem gadiem, kad kaimiņos uzradās govju ganāmpulks, bet visu šo laiku Māliņa (SIA “Sprīdītis” valdes priekšsēdētāja Inta Māliņa – redakcijas piezīme) mūsu aizrādījumus ignorē un ar mums nerunā,” stāsta S. Gulbe.“Eķīšu” cilvēki bez rezultātiem žēlojušies Launkalnes pagasta pārvaldei, vairākkārt izsaukuši policistus, līdz šovasar pat uzaicinājuši raidījumu “Tautas balss”. Tikai pēc tam strādnieki gar govju ganībām sākuši būvēt nožogojumu, bet darbs līdz galam nav pabeigts. Līdz ar to lopiem joprojām nav liegts ceļš uz kaimiņu īpašumiem.“Eķītēs” dzīvo pārsvarā trūcīgi cilvēki, pensionāri vecumā līdz pat 87 gadiem un invalīdi. Viņiem pašu mazdārzā izaudzētā raža ir būtisks atspaids, lai paēstu. Tālab tikai daži mājas iedzīvotāji aizlaiduši no pagasta nomāto zemi atmatā (neesot jēga audzēt priekš Māliņas govīm), bet vairākums pavasarī atkal pērk sēklas, sēj zemē un audzē stādus.“Nevienu burkānu nogaršot nedabūju, govis visus izbradāja. Tāpat pupiņas izbradāja un gurķus, un kartupeļiem gāja pāri vairākās vietās. Tā gadu no gada,” sūrojas mājas iedzīvotāja, pensionāre Skaidrīte Tēra. S. Gulbe tieši šo otrdien gribēja savā mazdārziņā novākt vēlīnās šķirnes kāpostgalvas un gan marinēt kopā ar burkāniem, gan noglabāt pagrabā, lai septiņus gadus vecajai meitai ziemā būtu veselīgs ēdiens. Agros kāpostus, pavisam 15 galvu, govis jau esot apēdušas augustā. “Man nevajag vietā naudu. Lai nopērk vietā kāpostus, ko iemarinēt! Es nomāju no pagasta zemi, stādu, pūlos, turklāt no maija skaitos maznodrošinātā,” sašutusi teic S. Gulbe.Uz protokola izskatīšanu neierodasPirmdien, 26. septembrī, S. Gulbe uz “Eķītēm” izsauca Smiltenes novada pašvaldības policiju, kas noformēja pārbaudes materiālu par govju apēstajiem kāpostiem. “Tālākais atkarīgs no tā, vai abas puses vienosies par zaudējumu atlīdzību un turpmāko risinājumu,” informē pašvaldības policijas priekšnieks Normunds Liepa.Otrdien uz redakciju piezvanīja S. Gulbe un pastāstīja, ka pirmo reizi “Eķītēs” sagaidījusi I. Māliņu. Trešdien vietā jau atvests maiss ar citām kāpostgalvām. Taču uz svarīgāko jautājumu, kāpēc sētu nepabeidzāt, atbildi S. Gulbe neesot saņēmusi.To I. Māliņai sākumā nevarēja uzvaicāt arī “Ziemeļlatvija”. Tālruņa sarunā padzirdot, par ko sūdzas “Eķīšu” iedzīvotāji, uzņēmējas vienīgais komentārs bija šāds: “Vienreiz apēda jūlijā, vai tad no jūlija vēlreiz kāposti izauga?”. Pēc tam sarunu viņa neturpināja, bet, sazvanīta atkārtoti, piekrita sniegt savu viedokli, taču tikai tiekoties klātienē, un uzsvēra, ka “Eķīšu” iedzīvotāju teiktais ir apmelošana un nav taisnība. Taču no vienas tālruņa sarunas uz nākamo I. Māliņa atlika tikšanos, līdz avīzes šodienas numuru jau vajadzēja nodot maketēšanai.Lietu ar uzņēmuma “Sprīdītis” govīm un “Eķīšu” iedzīvotāju mazdārziņu postīšanu vēl izskatīs Smiltenes novada Administratīvā komisija. Komisijas priekšsēdētāja Aurika Zīvere informē, ka uzņēmumam “Sprīdītis” ir sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 106. panta 1. daļu. “Lēmums vēl nav pieņemts un lieta ir atlikta, jo uzņēmuma “Sprīdītis” pārstāvis neieradās uz šomēnes nozīmēto Administratīvās komisijas sēdi,” informē A. Zīvere. Lieta nozīmēta atkārtotai izskatīšanai.A. Zīvere piebilst, ka Administratīvās komisijas lietvedībā tas pagaidām ir vienīgais protokols, kas sastādīts uzņēmumam “Sprīdītis” saistībā ar minētajiem notikumiem. Izpētot APK, “Ziemeļlatvija” secināja: ja šogad firmai “Sprīdītis” policija tādu protokolu par minēto pārkāpumu būtu sastādījusi atkārtoti vai būtu ņemti vērā nodarītie materiālie zaudējumi, tad naudas sods būtu daudz bargāks: no 500 līdz 1000 latiem, nevis no 10 līdz 500 latiem. Šādos gadījumos iesnieguma iesniedzējam pašam jāaprēķina viņam nodarītie materiālie zaudējumi un jāpievieno iesniegumam.Galējais risinājums šai problēmai ir mazdārziņu apsaimniekotāju vēršanās tiesā ar civilprasību par nodarītajiem zaudējumiem, iesaka N. Liepa. Savukārt mājas iedzīvotāji bažījas, ka tam viņiem nebūs naudas, jo vajadzēšot arī algot advokātu. Situācija ir diezgan bezcerīga, spriež Launkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Māris Lazdiņš. “Savulaik izsūtījām SIA “Sprīdītis” vairākus brīdinājumus, aicinot nodrošināt, lai lopi netiek ārā no aploka, taču reakcija nav sekojusi.”
UZZIŅAI
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pants. Dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšana Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām – no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
