Kopš 1997. gada, kad tika nodibināts tehniskais sporta klubs “Smiltene”, visu laiku meklēti līdzekļi, lai Smiltenē pie Tepera ezera atjaunotu kartingu trasi, kas savulaik slavena bijusi visā Padomju Savienībā. Tagad daudzu sapnis kļuvis pavisam reāls, jo Smiltenes novada dome iecerējusi kartingu trasi atjaunot šogad, iesniedzot projektu “Abulas lauku partnerībā”.
Santa Sinka
“Tikāmies ar Latvijas Automobiļu federācijas Kartingu komisijas vadītāju Valdi Brutānu, lai saprastu, kādus soļus mums spert tālāk. Sākotnēji domājām, ka jāveido trase tā, lai atbilstu augstākiem mērķiem un pie mums varētu rīkot Eiropas čempionātu, bet tam ir nepieciešami ļoti lieli naudas resursi. Esam pieņēmuši lēmumu kartingu trasi attīstīt kā multifunkcionālu teritoriju, kas atbilst Baltijas līmenim un kurā iespējams braukt gan ar kartiem, velosipēdiem, gan skrituļot, gan arī tehniskajam sporta klubam rīkot vēl citas sacensības,” “Ziemeļlatvijai” atklāj Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.
Kartingu trases atjaunošana biedrībā “Abulas lauku partnerība” izvirzīta kā stratēģiskais projekts. Tā ietvaros plānots jauns asfalta segums, aizsargbarjeru uzstādīšana, caurteku sakārtošana un trases savienošana ar asfaltēto laukumu.
Kartingu un autokrosa trasi apsaimnieko tehniskais sporta klubs “Smiltene”. Kluba valdes priekšsēdētājs Vairis Tralla stāsta, ka apsaimnieko trasi jau 19 gadus. “Trasē līdzšinējais asfalts godam ir nokalpojis 48 gadus, bet tas vairs nav tādā kvalitātē, lai šeit rīkotu augsta mēroga sacensības. Ar pašvaldību sarunas iesākās pagājušajā gadā. Jāatzīst, ka klubs visus šos gadus meklējis finanšu piesaisti, bet katram projektam ir nepieciešams līdzfinansējums. Mums pašiem tik lielas naudas nav, tas ir nereāli, tāpēc projekta iesniedzējs ir dome. Daudzi vecāki, kuri vēlas šajā sporta veidā virzīt savus bērnus, un citi smiltenieši ļoti gaida šo dienu. Ko man pašam personīgi nozīmē kartingu trases atjaunošana? Būšu neizsakāmi priecīgs, ja tā neaizies postā, bet tiks atjaunota. Ja novada mērs to paveiks, cepuri nost viņa priekšā,” saka V. Tralla.
Patlaban Latvijā atjaunotas un labas kvalitātes kartingu trases atrodas Kandavā, sporta kompleksā “333”, un Madonā, taču darbojas arī Biķerniekos, Jelgavā, Daugavpilī un Rēzeknē. Vai kādreizējā Smiltenes kartingu trases slava atgriezīsies līdz ar vērienīgo projektu, pāragri spriest. Taču pēdējo gadu laikā notikušās “Red bull kart fight” sacensības un nomas karti Tepera trasē liecina par iedzīvotāju lielo interesi.
“Sporta un atpūtas kompleksu “Teperis” nākotnē saredzu kā vienotu un sakārtotu vidi, kurā būs arī slēpošanas trase un tribīņu ēka. Šis ir tikai viens no veicamajiem darbiem,” nākotnē raugās Smiltenes novada domes priekšsēdētājs.
TĀ VISS SĀKĀS
“1962. gadā Smiltenes “8 CBR” pašdarbnieki viesojās Talsos, kur ceļinieku mehāniķis Guntis Hermanovskis ieraudzīja neparastu sacīkšu mašīnu, kas viņam ļoti iepatikās. Par saviem līdzekļiem Hermanovskis uzbūvēja pirmo kartingu Smiltenē un sāka trenēties. Sacīkšu mašīnas uzbūvēja arī Ansis Bomis un Ojārs Steģis. Ceļinieku administrācija atbalstīja censoņus un Brutuļu grants karjerā ierīkoja 1000 metru garu sacensību trasi, kurā 1963. gada 15. septembrī notika pirmās sacensības. Brutuļu trase kalpoja līdz pat 1967. gadam, bet tās iniciators Hermanovskis pēc 1966. gada aprīlī Rīgā piedzīvotās avārijas vairs nepiecēlās no slimības gultas.
1969. gadā ar Smiltenes “8 CBR” un citu pilsētas organizāciju atbalstu un pašu sportistu līdzdalību pie Tepera ezera uzbūvēja jaunu 1050 metru garu un 7 metrus platu asfaltētu kartingu trasi. Trases projektētājam “8 CBR” inženierim Egīlam Malteniekam izdevās radīt sacensību arēnu, kas kalpo vēl šodien. Tā bija pirmā šāda veida trase Latvijā un visā Padomju Savienībā. PSRS laikos šī bija otra labākā kartingu trase Padomju Savienībā. Trīs tūkstoši skatītāju klātbūtnē to atklāja 27. jūlijā ar LPSR meistarsacīkstēm, kurās piedalījās arī Gruzijas un Ļeņingradas sportisti.
Kartodromā 1971. gada 8. augustā pirmo reizi notika PSRS meistarsacīkstes. Piedalījās 14 Savienoto Republiku komandas ar 130 dalībniekiem. Uzvarēja Latvija. Divus gadus vēlāk speciālisti kartodromu atzina par labāko valstī (PSRS). Ar to Smiltene lepojās vairākus gadus, pēc tam šeit notikuši septiņi PSRS čempionāti.”
Informācijas avots: teperis.lv/ Jura Zušmaņa 2004. gadā izdotā grāmata “Smiltene. laiki un likteņi”
