Nu jau vairāk nekā nedēļu Francijā plosās imigrantu jauniešu grupas, rīkojot grautiņus. Pasaule redz vienu variantu, kā var beigties islama un kristiānisma integrācijas mēģinājumi.
Nu jau vairāk nekā nedēļu Francijā plosās imigrantu jauniešu grupas, rīkojot grautiņus. Pasaule redz vienu variantu, kā var beigties islama un kristiānisma integrācijas mēģinājumi.
Abas reliģijas pieminu gan nosacīti, lai vairāk akcentētu, cik dažādas ir Eiropas, Āfrikas un arābu tautu kultūras tradīcijas, tikumi un pasaules uzskats, jo konfliktu attiecināt vienīgi uz abām reliģijām būtu pārlieku vienkāršoti. Pēc manām domām, viens no galvenajiem iemesliem izaugušajai nesaticībai starp imigrantiem un attīstīto valstu iedzīvotājiem ir tas, kas pirms zaļās gaismas piešķiršanas legālai imigrācijai šķita maznozīmīgs — valsts pilsoņu un ieceļotāju subjektīvā attieksme citam pret citu. Kaut kas svešs un neiepazīts gluži psiholoģiski rada iekšēju diskomforta izjūtu, un te nu likumi var būt nezin cik demokrātiski, šo iekšējo nepatiku neviens likumkrājumu paragrāfs nelikvidēs. Sarunvalodā to var raksturot tā: tu man nepatīc, jo esi svešs, turklāt gribi strādāt tur, kur mēs paši jūtamies labi, jo esam savējie; mums tevi nevajag, jo tev svešs mūsu dzīvesstils, paradumi. Savukārt citu rasu ieceļotāji redz, ka viņu vairākumam šīs pilsoņu psiholoģiskās atturības dēļ karjeras kāpnes ir un būs ievērojami īsākas, tādēļ pret pilsoņu stabilo pārticību, amatiem un mantu viņiem rodas skaudība, kas pāraug naidā. Šo pieņēmumu apliecina tas, ka ieceļotāju nemieri nenotiek tikai Francijā, bet arī citās Rietumu valstīs. Vēl tas nozīmē, ka daudz slavētā Rietumu demokrātija ir ar divkosīgu dabu, jo bez rakstītajiem likumiem pastāv arī nerakstītie. Jāpaiet daudziem gadiem, lai valstiski pieņemtie likumi kļūtu par dzīves normu visiem — pilsoņiem un nepilsoņiem. To apliecina ASV vēsture. Tur pat pēc rasu līdztiesības juridiskās pasludināšanas vēl ilgi turpinājās konflikti starp nēģeriem un baltajiem.
Nākamais iemesls nesaskaņām ir arābu, Āfrikas valstu un Eiropas atšķirīgais izglītības līmenis. Ar iebraucējiem Eiropas zemēs ir palielinājies narkomānu un kriminālnoziedznieku skaits, kuriem grautiņi ir izdevīgi savu vēlmju apmierināšanai. Viņi negrib nekur integrēties, bet diktēt savus noteikumus.
Notikušais Francijā rāda, ka imigrācijas politikā neder ne sarkanā, ne zaļā krāsa, bet drīzāk — dzeltenā.
