Šajā pierobežas starptautiskajā kultūras festivālā apskatāms tik daudz fotogrāfiju izstāžu kā nekad agrāk, turklāt ļoti dažādas – no nepretenciozas pastkartes līmenim līdz augstai mākslai.
Šajā pierobežas starptautiskajā kultūras festivālā apskatāms tik daudz fotogrāfiju izstāžu kā nekad agrāk, turklāt ļoti dažādas – no nepretenciozas pastkartes līmenim līdz augstai mākslai.
Kultūras namā apskatāma mākslinieka Viestura Linka personālizstāde “Fotogrāfija 3”. “Visi zina, cik mani grūti pierunāt izveidot kādu izstādi. Iepriekšējā personālizstāde notika 1986. gadā uz 30 gadu jubileju. Aivaram Ikšelim izdevās pierunāt to izdarīt atkal,” smaida V. Links. Viņam bijušas šaubas, vai mazas, mežu ieskautas pierobežas pilsētiņas iedzīvotājiem šīs fotogrāfijas nebūs pārlieku šokējošas, taču tam nav bijis pamata. Viesturs nepretendē uz dižu mākslu. Izveidotie darbi ir viņa pūles un paša dzīves jēgas apjausma un meklējumi. “Ja jums vēlreiz izdosies mani pierunāt parādīt darbus Valkā, par ko gan ļoti šaubos, tad atvedīšu patiešām šokējošas bildes,” sola fotogrāfs.
Pirmdien Valkas kultūras namā atklāja ogrēniešu Andreja Varhuševa un Gundegas Deģes fotoizstādi “Jaunā revolūcija”. Katram cilvēkam kopš seniem laikiem ir bijusi vēlme paraudzīties uz sevi kā no malas. Ar spoguli ir par maz. Tiklīdz aizejam, tā attēls pazūd. Nu jau vairākus gadsimtus turīgi cilvēki gleznotājiem pasūta portretus, taču mūsdienās fotogrāfa pakalpojumi ir daudz pieejamāki un tas ir demokrātiskāks veids, kā ieraudzīt savu attēlu. A. Ikšelis šos fotogrāfus izstādē uzaicināja piedalīties ar portāla draugiem.lv starpniecību. Abi piekrita.
Gundegas un Andreja darbos jo īpaši izteiksmīgas ir portretējamo acis. “Varbūt tie ir skaļi vārdi, bet šajās bildēs centāmies sakoncentrēt mums apkārt esošo cilvēku izjūtas. Tādi nu mēs esam. Šajos attēlos ir fiksēts noteikts mūsu ģimenes dzīves cikls. Ja jau revolūcija, tad cīnīsimies līdz galam,” sola Gundega.
Jautāts, ar ko jābeidzas revolūcijai, Andrejs atbild, ka tā nebeigsies nekad, jo revolūcija ir dzīves procesa sastāvdaļa. “Tas ir dabīgs cilvēkam ejams ceļš. Pretējā gadījumā nebūs nedz kustības, nedz attīstības,” pārliecināts fotogrāfs. Viņš atzīst, ka fotogrāfijās lielākoties valda skumjas un nolemtība. “Es pazīstu daudzus cilvēkus, kuri ārēji ir priecīgi un it kā pašapmierināti, taču patiesībā viņi ir nelaimīgi un noskumuši. Viņi baidās publiski nobirdināt kādu asaru. Mēs cenšamies atklāt cilvēka patieso dabu un viņa iekšējās emocijas,” turpina Andrejs. Viņš uzskata, ka dzīvesprieks un tam tuvās lietas vairāk piedien ģimenes dzīvei.
Pirmdien vakarā Valkas novadpētniecības muzejā atklāja 2. starptautisko fotobiennāli “Cilvēks robežlaikā”. Tradicionālo ekspozīciju, kurā šogad katrs ar vienu darbu piedalās piecu valstu fotogrāfi, papildina digitālā sadaļa.
Vēl kultūras namā aplūkojama Igora Geršenzona fotogrāfiju izstāde “Izraēla šodien” un Mihaela Kirnusa (abi no Izraēlas) fotogrāfijas “Skats no Izraēlas”. Ulda Graša darbu izstāde “Sajūtas un iespaidi” apskatāma J. Cimzes Valkas mūzikas skolas zālē. Aleksandrs Skrjabins (Krievija) kultūras nama pagrabstāvā rāda fotogrāfijas par Zelta loka pilsētu dievnamiem.
