Otrdien Ēveles pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Gaumane uzņēma pašvadību vadītājus no Jērcēniem, Trikātas, Plāņiem, Strenčiem un Sedas, lai kopīgi spriestu — būt vai nebūt Strenču novadam.
Otrdien Ēveles pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Gaumane uzņēma pašvadību vadītājus no Jērcēniem, Trikātas, Plāņiem, Strenčiem un Sedas, lai kopīgi spriestu — būt vai nebūt Strenču novadam. Līdz šim ēvelieši plānoja apvienoties ar tuvākajiem kaimiņiem —Valmieras rajona Valmieras pagastu —, diemžēl viņi novada veidošanu un attīstību redz bez Ēveles pagasta pievienošanas. Pašlaik Valmieras novads veidojoties no divām pašvaldībām — Valmieras un Rencēnu pagasta.
“Pašvaldību un reģionālo lietu ministrs Māris Kučinskis pašvaldībām iesaka strādāt pie Strenču novada kartes veidošanas un runāt ar apkārtējām pašvaldībām par ilgspējīgu dzīvošanu,” stāsta I. Gaumane. Strenču novads ir iezīmēts Latvijas 102 novadu modelī.
I. Gaumane kopā ar deputātiem domā, kurā novadā — Strenču vai Valkas — varētu atrasties Ēvele, bet līdz 2009. gadam, kamēr nenotiks pagastu apvienošanās “ar varu”, jāmēģina dzīvot patstāvīgi. I. Gaumane uzskata, ka apvienošanās būs neizbēgama, jo pagastā, kurā dzīvo tikai 615 iedzīvotāju, pašvaldībai ir sarežģīti kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.
“Pagastā krasi samazinās bērnu skaits. Nākamajā gadā pirmsskolas izglītības iestādē “Liepiņas” piecus un sešus gadus veco bērnu grupiņu apmeklēs tikai seši septiņi audzēkņi. Mums ir jādomā, kā dzīvot tālāk, ” spriež pagasta priekšsēdētāja. Šogad pagastā piedzimuši tikai trīs bērni (pērn — viens), bet pašvaldībā laulību reģistrējusi viena jaunā ģimene. Tuvākajos gados pašvaldībai nebūs kam sniegt izglītības pakalpojumus.
Ēveles kaimiņpagastu vadītājiem par novada veidošanu esot atšķirīgas domas. I. Gaumane vēlas, lai Strenči būtu novada centrs un strencēnieši pārējiem pierādītu, ka pilsēta nākotnē var attīstīties.
“Mums nav jādomā, cik tālu būs novada centrs, bet vai novads var attīstīties un dzīvot. Jāskatās, vai centram nav pārāk lielas kredītsaistības, jo šā iemesla dēļ būs sarežģītāk piesaistīt līdzekļus attīstībai,” spriež I. Gaumane.
Atskatoties uz aizvadīto gadu, pagasta priekšsēdētāja ir gandarīta par noasfaltēto ceļu no baznīcas līdz kapiem. Ēvelieši ļoti lepojas, ka pagasta teritorijā atrodas īpaši aizsargājami arhitektūras pieminekļi: Ēveles muižas klēts, parks ar ezeru, baznīca un kapi ar mākslas pieminekļiem inženierim R. Garselim un Ansberģu ģimenei. Šogad Ēveles muižas klēts iekļuvusi simts labāko Eiropas kultūras mantojuma objektu sarakstā. Ēveles muižas parkā atrodas pirms dažiem gadiem izveidota brīvdabas estrāde. Šogad lieli līdzekļi ieguldīti arī komunālās saimniecības sakārtošanā — ir nomainīti apkures katli.
“Pagasta dzīve rit strauji. Šodien Evelē dzīvo salīdzinoši maz iedzīvotāju, bet jācer, ka te, kā agrāk, dzīvos vismaz 2000 cilvēku,” cer I. Gaumane.
Pagasta teritorija ir 9236 hektārus liela un iedalās četros ciemos: Ēvele, Daksti, Ķemere un Ķempēni. Rakstos Ēvele, ar vietas nosaukumu Alt – Wohlfart pirmo reizi minēta 1562. gadā. Pagasts laika gaitā izveidojies uz Mācītājmuižas, Ēveles, Ķempēnu, Ķemeres un Šķiliņu muižas zemēm. 1977. gadā Ēveli pievienoja Jērcēniem. 1992. gada aprīlī Ēvele atguva pagasta statusu.
