Es ieklausos klusumā un vējā.
Es ieklausos klusumā un vējā,
Un ieklausos jūras šalkās…
Tik daudz var izlasīt cilvēka sejā,
Bet tomēr daudzi maldās.
Es ieklausos klusumā un vējā,
Un metos neprātīgā dejā:
Es gribu raudāt un atkal smieties,
Bet par ko un kāpēc — neatzīties.
Es ieklausos klusumā un vējā,
Un gribu to izteikt dzejā.
Tas nav ne šādā, ne tādā sakarā,
Un, lūdzu, to ņemiet vērā:
Ir šāds izteikšanās veids man ērts,
Kaut nezinu, kāds ir tam mērs,
Bet vai tādēļ vien mērīt vērts?…
***
Meitene vārdā Baiba,
Kaut viena, bet smaida,
Jo viņa kādu gaida,
Kaut gaidas viņu reizēm baida.
Un tādu pasaulē bez skaita,
Jo dzīve bez sapņiem nav skaista.
***
Ja mīlestība
kā zieds
izplaukt spētu,
es nudien
Tev par prieku
uzziedētu,
jo, kad man garām iesi,
Tu nolieksies un pasmaržosi:
No saldās smaržas apreibis,
Tu mīlu būsi atradis.
Basīte
