Laikrakstā “Ziemeļlatvija” ienākušas neoficiālas ziņas par neapmierinošu un sliktu ūdens kvalitāti Ērģemē. Līvānu māju rajonā ūdeni sākotnēji ieteica nelietot pārtikā, bet nu jau tajā esot bīstami arī mazgāties.
Lai uzzinātu, kāda ir dzeramā ūdens kvalitāte Ērģemē, vispirms iztaujāju bērnunama vadītāju Līgu Veinbergu. “Ūdensvada ūdeni nedzeram, bet to, ka tas nebūtu lietojams mazgāšanai, neesmu dzirdējusi. Katrā ziņā par to neesam informēti. Ūdens kā ūdens. Brūns tas noteikti nav,” raksturo L. Veinberga.Līvānu ciematā neapmierinātiPēc tam “Ziemeļlatvija” tomēr uzzināja, ka ūdens problēmas pagastā ir. Līvānu māju ciematiņā pēc jaunā ūdens rezervuāra uzstādīšanas dzīvībai būtiskais šķidrums tagad kļuvis nelietojams. Kā stāsta vietējie, pavisam neilgi tam nostāvot kādā traukā, virs šķidruma veidojas savāda plēve. Katrs šīs vietas iedzīvotājs risina problēmas, kā nu kurš prot un spēj. Piemēram, Irēnas Kazakas ģimene krāna ūdeni sadzīvē lietojot, taču visu pārtikai nepieciešamo ūdeni ņem avotiņā pie Zāģezera Valkā.Arī Turnas iedzīvotāji ir neapmierināti ar vietējā ūdens kvalitāti.Situāciju lūdzu skaidrot Ērģemes pagasta pārvaldnieku Jāni Kramu. Viņš atzīst, ka Līvānu māju rajonā patiešām ir problēmas, taču pašlaik tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums (TEP), lai šo ciemata iedzīvotāju ūdens padeves sistēmu pieslēgtu skolas un blakusmāju ūdens apgādes sistēmai, jo tajā pēc rekonstrukcijas ūdens ir kvalitatīvs. To atzinuši ūdens kvalitātes kontrolieri.Ūdens plūst pret spalvu“Kas attiecas uz Līvānu māju rajonu, tajā ir vesels problēmu tīkls. Urbums bija privāts, bet īpašnieks no tā atteicās. Visas caurules zemē ieguldītas kolhozu laikos, un tās no pazemes iznākošo labo ūdeni ļoti sabojā ar dzelzi un rūsu. Pašvaldības veiktais urbums problēmu nav atrisinājis, jo trubas nav pašvaldības īpašums un nav pat precīzi zināma to ierakšanas vieta. Nav jau tā, ka šis ūdens būtu veselībai bīstams, taču vizuāli un arī garšas ziņā tas nav pievilcīgs,” skaidro J. Krams. Pārvaldes vadītājs piebilst, ka jaunā rezervuāra uzstādīšana notika nepareizā vietā, taču citas izejas nebija zemes īpašumu problēmu dēļ. Pašvaldībai zeme ir tur, kur tā ir, taču iznākumā ūdens, tā sacīt, plūda “pret spalvu”, tādējādi izdalot vēl vairāk dzelzs sārņu, darot to izteikti netīru. Viņš saprot, ka kvalitatīva ūdens apgāde pašvaldībai ir jānodrošina, tāpēc arī notiek TEP izstrāde. Pārvaldes vadītājs aicina iedzīvotājus būt pacietīgiem un nedaudz pagaidīt, līdz izveidos jaunu, modernu ūdens apgādes cauruļu sistēmu. Viņš nesola konkrētu termiņu, taču, ja darbi noritēs kā plānots, pavasarī viss atrisināsies.Ūdens kvalitāti pārbaudaLīdzīga situācija ir arī Turnā. Tur privātais īpašnieks ir atteicies no ūdens apgādes funkcijas, tāpēc tiek izstrādāts TEP, lai ūdens kvalitāte būtu tikpat laba, kā tas pēc sistēmas rekonstrukcijas ir Kārķos.Pēc noteikumiem ūdens kvalitātes pārbaudei pašvaldību tīklos jānotiek divas reizes gadā. Ērģemes pagastā to kārtējo reizi pārbauda šodien. Drīz būs zināmi analīžu rezultāti, un tad arī varēs izdarīt konkrētus secinājumus par to, cik tīru vai netīru ūdeni saņem klienti. “Esmu runājis ar daudziem pagasta iedzīvotājiem, skaidrojis situāciju un lūdzis to saprast. Tā nav, ka pašvaldība neko nedarītu, taču lūdzam nedaudz paciesties,” aicina J. Krams. Sazinoties ar novada domes izpilddirektoru Gunti Bašķi un Ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītāju Gunti Auniņu, abi nebija informēti par ūdens kvalitātes problēmām Ērģemē.
