Lielākajā daļā Valkas rajona izglītības iestāžu darbojas elektroniskais žurnāls (ežurnāls). Katrai no “Ziemeļlatvijas” aptaujātajām skolām iespējas ir atšķirīgas.
Lielākajā daļā Valkas rajona izglītības iestāžu darbojas elektroniskais žurnāls (ežurnāls). Katrai no “Ziemeļlatvijas” aptaujātajām skolām iespējas ir atšķirīgas.
Vislielākās pārmaiņas šogad ir Valkas ģimnāzijā, jo ar šo mācību gadu sāk darboties jauns elektroniskais žurnāls. Skolas administrācija ir izvēlējusies Igaunijā lietoto eKool. “Elektroniskais žurnāls nodrošina piekļuvi skolas informācijai skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem. Pašlaik mēs esam vienīgie, kas Latvijā izmanto šo elektronisko žurnālu,” stāsta skolas direktore Lilita Kreicberga.
Tie vecāki, kuriem nav pieejams internets, informāciju varēs iegūt izdrukātā veidā. Direktore uzskata, ka pozitīvākais ir tas, informācija pieejama jebkurā laikā un vietā.
Smiltenes Centra vidusskolā un ģimnāzijā arī darbojas elektroniskie žurnāli, kas būtiski atvieglo skolotāju darbu. Šīs skolas ir izveidojušas pašas savus ežurnālus. Smiltenes ģimnāzijas direktore Aija Cunska stāsta, ka tas ļoti atvieglo darbu, jo nav vairs jāraksta katram atsevišķi sekmju lapas, liecības un atestāti, kā tas bija agrāk.
Aptaujātie skolēnu vecāki elektronisko žurnālu vērtē pozitīvi. Smiltenes Centra vidusskolas 12. klases skolēna mamma Diāna Laizāne ežurnāla darbībā nesaskata neko sliktu. Viņa cer, ka nākotnē bērna sekmes varēs aplūkot arī internetā. “Tas būtu ātrs un ērts veids, kā iegūt informāciju par bērna sekmēm jebkurā laikā,” domā D. Laizāne.
Smiltenes Centra vidusskolas 8. klases skolnieks Kristaps Grants no sākuma apmulst, izdzirdot vārdu “ežurnāls”, domājot, ka tas ir kāds internetā publicēts žurnāls, bet vēlāk pauda savas domas. “Mums skolotāji katru mēnesi izdrukātā veidā sekmju lapas liek ielīmēt dienasgrāmatā un parakstīt vecākiem,” stāsta Kristaps.
Toties Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas direktore Inese Raiskuma nav pārliecināta, vai ežurnāls uzlabos izglītības kvalitāti, tāpēc skolā pagaidām tas nav ieviests. “Vērtēšanas sistēma pirmajās trijās klasēs daļa priekšmetu ir bez atzīmēm, tāpēc nevar saprast, ko īsti šajā ežurnālā rakstīt. Svarīgāk ir sazināties tiešā veidā vai telefoniski, īpaši ar sākumskolas klašu bērnu vecākiem. Esmu vecākiem vienmēr teikusi – traucējiet mūs pēc iespējas biežāk. Vai ežurnāls būs tas veids, ko vajadzētu mazo skolēnu vecākiem popularizēt?” secina I. Raiskuma
Visilgāk elektroniskais žurnāls darbojas Strenču vidusskolā – aptuveni četrus piecus gadus. Skolas direktors Jānis Pētersons stāsta, ka viņiem ir pašiem savs elektroniskais žurnāls. Viņš ir iepazinies ar skolvadības sistēmu “eklase”, bet ir pārliecināts, ka pašu izstrādātais ežurnāls ir daudz labāks, jo ir vienkāršāks un saprotamāks. “Mēs neko elektroniski nesūtām, bet dodam izdrukātā veidā, lai vecāki būtu vairāk informēti. Informējam mēs vienu reizi mēnesī,” tā J. Pētersons. Kā vienīgo mīnusu direktors min nepietiekamo datoru skaitu skolotājiem. Viņš ir pārliecināts, kad būs nepieciešamais materiālais nodrošinājums, šo elektronisko žurnālu varēs attīstīt tālāk.
Savukārt lauku skolās elektronisko žurnālu izveidot ir grūtāk, arī materiālās problēmas ir lielākas.
“Skolā nav ieviests ežurnāls, jo tas uz mūsu salīdzinoši mazo skolēnu skaitu ir pārāk dārgi un pagaidām skolā iztiekam ar tradicionālajiem,” domā Trikātas pamatskolas direktore Ligita Šaicāne. Direktore piemin, ka pagastā ir problēmas arī interneta piekļuvei, brīžiem tas nemaz nedarbojas vai darbojas ļoti lēni.
