Valdība ir spērusi nozīmīgu soli ceļā uz pilnīgu Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, atbalstot Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu par risinājumiem aktuālajām elektroenerģijas tirgus problēmām Latvijā. Tādējādi ir iezīmējies plāns, ka no 2014. gada 1. aprīļa pilnīgi visi Latvijas patērētāji iegādāsies elektroenerģiju atvērtajā tirgū. Tas nozīmē, ka par sava elektroenerģijas tirgotāja izvēli lemsim jau nākamā gada sākumā – vienlaikus ar eiro ieviešanu. Datums gan vēl ir jāapstiprina Saeimā līdz ar atbilstošām Elektroenerģijas tirgus likuma izmaiņām.
Zināt konkrētu tirgus atvēršanas laiku ir ļoti būtiski visām iesaistītajām pusēm – tirgotājiem, patērētājiem un arī Ekonomikas ministrijai, kurai tagad ir iespēja plānveidīgi ķerties pie veiksmīgas tirgus atvēršanas priekšnosacījumu izpildes. No brīža, kad tika izlemts Gala tarifu nelikvidēt šī gada 1. septembrī, arī darbs pie būtisku tirgus regulējumu izstrādes apstājās. Lai nākamā gada aprīlis neatnāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem patērētājiem vai haosu elektroenerģijas tirgotāju un Sadales tīkla attiecībās, jau tagad ir jāatsāk aktīva diskusija par šiem jautājumiem. Pie kopsaucēja par likumdošanas izmaiņām un nosacījumiem tirgotājiem būtu jānonāk jau tuvākā mēneša laikā, lai paredzētu saprātīgu laika posmu, kurā tiek sagatavoti piedāvājumi, kā arī patērētāji var iepazīties ar tiem un izdarīt izvēli. Piemēram, Igaunijā, kur kopējais mājsaimniecību skaits ir mazāk kā Latvijā, elektroenerģijas pārdošana sākās 3 mēnešus pirms noteiktā tirgus atvēršanas datuma, bet arī tas neglāba no rindām pie tirgotājiem un milzīga skaidrošanas darba, palīdzot cilvēkiem izprast jaunos noteikumus. Ļoti nozīmīgs jautājums ir sabiedrības informēšanas kampaņa, jo faktiski iedzīvotāju pielāgošanās darbībai atvērtajā elektroenerģijas tirgū notiks vienlaikus ar pāreju uz eiro. Zinot to, ka iedzīvotājiem līdz šim nav plānveidīgi skaidrota darbība atvērtajā tirgū un tā būs saistīta ar līgumu pārslēgšanu, var paredzēt, ka iedzīvotājiem, uz kuriem attieksies izmaiņas, būs jāiegulda vairāk laika izmaiņu izprašanā nekā eiro ieviešanas gadījumā. Šajā kontekstā apbēdina fakts, ka sabiedrībai tik būtisks jautājums tiek skatīts tikai kā viena no budžeta pozīcijām – PVN ieņēmumu pieauguma veidā. Mājsaimniecību pievienošana atvērtajam tirgum noteikti ir pelnījusi atsevišķu, strukturētu diskusiju, kurā tiktu izvērtētas ne tikai budžeta ieņēmumu perspektīvas, bet arī tirgus regulējums un tā atvēršanas process. Pašlaik nākamais būtiskais solis pirms tirgus liberalizācijas ir rast iespēju ieviest tādu tirgus regulējumu, kas veicinātu tirgus aktivitātes pieaugumu, vienlaikus uzturot brīvā tirgus principus, ar sava veida pašregulāciju, kas balstīta piedāvājuma un pieprasījuma sabalansētībā. Tādējādi nebūtu nepieciešams uzturēt sarežģītu tirgus regulējumu, savukārt patērētāji iegūtu plašāku to vēlmēm atbilstošu produktu klāstu. Piemēram, izvēloties vienkāršu elektroenerģijas iegādi no pašapkalpošanās sistēmas internetā vai arī tirgotāju ar personiskāku pieeju un dažādiem papildu pakalpojumiem.To, cik veiksmīgi noritēs tirgus atvēršana un kā tas funkcionēs, lielā mērā noteiks atvēršanas procesa sakārtotība un caurspīdīgums. Atvērtā tirgus pamatprincipi ir balstīti uz vienkāršību un tajā pašā laikā paver tirgotājiem samērā plašas iespējas veidot dažādus savu produktu piedāvājumus, lai augtu konkurence un līdz ar to arī būtu ieguvums patērētājiem. Tāpēc, lemjot par tirgus regulējumu, regulatoram un ministrijai ir jāspēj atkāpties no vēlmes diktēt to, kādi pakalpojumi un uz kādiem nosacījumiem jāpiedāvā tirgotājiem.
