Smiltenes piepilsētas mežos, arī Cērtenes pilskalnā, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, uz stigām un takām parādījušies zemes uzbērumi, bet malās – bedres, liecinot, ka smiltis iegūtas turpat blakus.
Smiltenes piepilsētas mežos, arī Cērtenes pilskalnā, kas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, uz stigām un takām parādījušies zemes uzbērumi, bet malās – bedres, liecinot, ka smiltis iegūtas turpat blakus.
“Ziemeļlatvija” uzklausījusi smilteniešu iebildumus. Ne vienam vien cilvēkam traucēta pastaiga pa meža takām vai mierīgi izbraucieni ar velosipēdu. Turklāt redzams, ka, rokot bedres, ar lāpstu dažviet aizcirstas augošu koku saknes.
Pēc neoficiālas informācijas, šādi savas trases veido dirteri jeb ekstrēma sporta veida BMX dirt jump (akrobātiski lēcieni pa zemes tramplīniem) piekritēji.
Racējiem aizrāda garāmgājēji
Nopietnākie dirta jeb velo akrobātikas cienītāji savu trasi ierīkojuši pie Klieva ezera, pret ko nav iebildumu valsts mežu apsaimniekotājiem – “Latvijas valsts mežu” Austrumvidzemes mežsaimniecībai, ja vien pusaudži sakops pašu atstātos, bedrē iemestos atkritumus. Citur piepilsētas mežos – nogāzēm bagātajā Cērtenes pilskalnā, pie Tepera un Saltupu mežā – trases, iespējams, veido dirteru sekotāji.
“Trīs zēnus ar velosipēdiem sastapu pie svaigi raktas bedres. Vienam līdzi bija lāpsta,” stāsta kāda smilteniete (vārdu avīzē jaunā sieviete lūdza neminēt). Viņa nesen uzgāja bedres racējus (vēlāk izrādījās – piektklasniekus), pastaigājoties Cērtenes pilskalna mežā, un uzrunāja zēnus, skaidrojot, ka viņi šādi bojā koku saknes un par to draud sods.
“Cērtenes pilskalns ir ļoti skaista pastaigu vieta ar iekoptām platām takām. Ja tur izraktas bedres un izveidoti uzbērumi, tad jābrien apkārt pa krūmiem, kas ar bērnu ratiņiem nekādi nav izdarāms. Turklāt, rokot bedres, tiek nocirstas saknes kokiem. Gribu zināt, kurš racējiem ļauj to darīt. Vai nevar atrast citu alternatīvu, kur braukāt ar velosipēdiem?” taujā sieviete.
Aicina vecākus būt vērīgākiem
Smiltenes piepilsētas mežus, kuri ir valsts īpašums, apsaimnieko Austrumvidzemes mežsaimniecība. Pārbaudīt Cērtenes pilskalnu kopā ar “Ziemeļlatviju” devās mežsaimniecības Silvas iecirkņa vadītājs Jānis Platpīrs un iecirkņa vadītāja vietnieks Guntars Puntulis.
“Mežos nedrīkst neko rakt bez saskaņošanas, it īpaši Cērtenes pilskalna mežā, jo šī vieta ir valsts nozīmes piemineklis,” brīdina J. Platpīrs. “Turklāt nevienā mežā nedrīkst bojāt augošus kokus, jo par koka augt spējas zaudēšanu ir paredzēts sods.”
Administratīvo pārkāpumu kodekss par augošu koku patvaļīgu ciršanu vai bojāšanu paredz naudas sodu fiziskām personām no 50 līdz 500 latiem. Sodu piemēro Valsts meža dienests.
Ne visas pilskalna mežā redzētās bedres un tramplīnus varētu uzskatīt par lielu kaitējumu dabai. Austrumvidzemes mežsaimniecības speciālisti tomēr iesaka vecākiem, kuru bērni aizraujas ar velo akrobātiku jeb dirtu un dodas trenēties uz mežu, būt uzmanīgākiem pret šo vaļasprieku un parunāt ar bērniem – aicināt saudzīgi izturēties pret dabu un pašiem būt piesardzīgiem.
Oficiālu vietu ekstrēmistiem neierādīs
“Vai visi vecāki paši maz ir redzējuši, cik šīs trases ir ekstrēmas?” saka J. Platpīrs un piebilst, ka izraktās bedres var būt bīstamas garāmgājējiem. Neuzmanīgāks, aizsapņojies cilvēks, kurš devies pastaigā pa mežu, var tādā iekrist. Vēl bīstamākas bedres ir ziemā, kad tās slēpj sniegs. Ja slēpotājs, braucot no kalna, tādā trāpa ar slēpēm, viņš var smagi savainoties.
Smiltenes mežniecības mežziņa vietnieks Edgars Veršelo norāda uz vēl kādu problēmu. Izrakņātas stigas liedz ugunsdzēsēju automašīnai nokļūt uz meža ugunsgrēka vietu.
“Viena tāda stiga ir pie Silvas. Tur izrakta bedre, un uzbērts kalniņš. Būs problēmas, ja vajadzēs izbraukt automašīnai,” secina mežziņa vietnieks.
Ja ļoti gribas ar velosipēdu lēkt pa zemes tramplīniem, to vajadzētu darīt vienā vietā, nevis izrakņāt visus mežus, pusaudžus un jauniešus aicina mežsaimnieki. Oficiālu vietu dirta trasei valsts mežos viņi gan neierādīs, jo uzskata šo sporta veidu par ekstrēmu un riskantu.
