Laikraksta “Ziemeļlatvija” piektdienas, 1. decembra, numurā jau rakstījām par to, ka Strenču centrā blakus pašvaldības katlumājai top izmēru un ieguldītās naudas (aptuveni piecu miljonu eiro) ziņā vērienīga jaunbūve.
Pēc Rīgas uzņēmuma SIA “E Strenči” pasūtījuma tiek būvēta koģenerācijas stacija, kurā no šķeldas ražos elektroenerģiju un siltumenerģiju. Strenču novada dome šoruden noslēgusi līgumu ar SIA “E Strenči” un deleģējusi šo uzņēmumu nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Strenču pilsētas administratīvajā teritorijā uz 10 gadiem (līdz 2027. gada 1. oktobrim).
Vēl tikai lems
par turpmāko rīcību
Vēl ir plāns, ka cits uzņēmums “E Seda” būvētu koģenerācijas staciju Strenču novada otrā pilsētā – Sedā – un arī tur no pašvaldības pārņemtu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu.
Taču Sedā, kur šajā apkures sezonā ir gaidāma dramatiska situācija akmeņogļu iepirkuma cenu ievērojama kāpuma dēļ, sedēniešiem vitāli svarīgās koģenerācijas stacijas būve ir apturēta pēc TV raidījumā “Nekā personīga” paceltā tā dēvētā OIK (obligātā iepirkuma komponentes) skandāla. Pēc raidījuma sižeta par zaļās enerģijas ražotājiem virknē Latvijas uzņēmumu, kuru darbības virziens tāpat kā SIA “E Strenči” un “E Seda” ir elektroenerģijas ražošana, Ekonomikas ministrija uzsākusi pārbaudi. Proti, “Nekā personīga” norādījis uz to, ka vairākām koģenerācijas stacijām, kurām jau būtu jābūt pabeigtām, jāražo elektrība un siltums, tā nenotiek, tomēr visas šīs stacijas ir saņēmušas valsts akciju sabiedrības “Sadales tīkli” atzinumu, ka elektrības ražošanas fakts ir pārbaudīts un apstiprināts.
Komentēt šo procesu “Ziemeļlatvija” lūdza Ekonomikas ministriju, tāpat arī taujāja, vai zaļās enerģijas ražotājiem par to nedraud licences atņemšana.
Lūk, šādu atbildi sniedza Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa: “SIA “E Strenči” un SIA “E Seda” Ekonomikas ministrijai ir paziņojušas par koģenerācijas elektrostaciju ražošanas uzsākšanu 2017. gada aprīlī. Pēc medijos izskanējušās informācijas Ekonomikas ministrija 2017. gada 17. oktobrī klātienē apmeklēja koģenerācijas staciju atrašanās vietas. Pārbaudē tika konstatēts, ka notiek koģenerācijas stacijas būvniecība Strenčos. Savukārt Sedā tika konstatēts, ka objektā neatrodas iekārta vai būve, kas apliecinātu, ka ir iespējams ražot siltumu un elektroenerģiju.
Secīgi Ekonomikas ministrija ir uzsākusi padziļinātu pārbaudi par to, kādos apstākļos ir notikusi dokumentu sagatavošana, kas ļāvusi komersantiem 2017. gada aprīlī saņemt AS “Sadales tīkls” atļauju elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai un informēt ministriju par ražošanas uzsākšanu koģenerācijas elektrostacijās. Pēc pieprasītās informācijas un komersanta skaidrojuma saņemšanas Ekonomikas ministrija lems par turpmāko rīcību.”
Grib uzbūvēt nākamā gada laikā
Līdz ar to šobrīd ne uzņēmuma SIA “E Seda” valdes loceklim Andim Dābolam, ne Strenču novada domei nav skaidrības, kas perspektīvā notiks ar apkuri Sedā.
Sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzņēmējs vēlreiz norāda, ka raidījuma sižetā izskanējušie pārmetumi attiecībā uz uzņēmumiem “E Strenči” un “E Seda”, kā arī visiem citiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā jomā ir pilnībā nepamatoti.
Attiecībā uz Sedā plānoto koģenerācijas stacijas būvi, A. Dābols norāda, ka saskaņā ar SIA “RG Solutions” izstrādāto un saskaņoto tehnisko projektu tika veikta elektro pieslēguma izbūve un uzstādīta AS “Sadales tīkls” uzskaites sadalne.
SIA “E Seda” atsaucas uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 7.6. punktu, atbilstoši kuram būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami pirmās vai otrās grupas vienstāva ēkas bez pamatiem (piemēram, siltumnīca, nojume, lapene, paviljons) jaunai būvniecībai vai novietošanai ārpus publiskās ārtelpas, kā arī nojaukšanai, ja tās ekspluatācijas laiks nav ilgāks par vienu gadu un to nojauc līdz minētā termiņa beigām (ietverot nojaukšanas laiku).
“Ir skaidri redzams, ka būvniecību apliecinoši dokumenti konteinertipa ēkas novietošanai uz laiku līdz vienam gadam nav nepieciešami (tādu konteinera tipa iekārtu uzņēmums izmantoja Sedā, lai pārbaudītu, vai konkrētajā vietā vispār ir iespējams pieslēgties tīklam un ielaist tajā saražoto elektrību un par 72 stundu testu nesaņēma ne centa). Līdz ar to uzskats, ka būvniecība nav uzsākta, nav pamatots. Papildus skaidrojam, ka šobrīd ir noslēgti līgumi par iekārtu piegādi koģenerācijas stacijas jaudas palielināšanai. Ir iesniegts tehnisko noteikumu pieteikums AS “Sadales tīkls”, kā arī notiek tehniskā projekta izstrāde,” informē A. Dābols.
“E Seda” projekta pilnīgu īstenošanu plāno līdz 2019. gada 12. februārim.
Uzskata, ka sabiedrību maldina
A. Dābols arī uzsver, ka sabiedrībai ir radīts maldīgs iespaids par to, ka uzņēmēji, kuri nav sākuši ražot elektrību, saņem no valsts līdzekļus, proti, OIK ietvaros no sabiedrības iekasēto elektrības tarifa daļu. “Tā nebūt nav. Uzņēmums, kurš nav uzbūvējis pastāvīgu koģenerācijas staciju, nav izgājis visus nepieciešamos testus un saņēmis visas atļaujas, nemaz šos līdzekļus nesaņem. Jā, tie tiek iekasēti no sabiedrības, bet līdz tiem uzņēmumiem, kas nav uzsākuši pastāvīgu ražošanu, nenonāk. Savukārt uzņēmums, lai vispār uzsāktu ražošanu, zemes iegādē, koģenerācijas stacijas uzbūvē, tehnoloģiju iegādē, šķeldas iepirkšanā un tā tālāk iegulda aptuveni pusmiljonu eiro. Neapšaubāmi, šādos apstākļos ir nepieciešams bankas kredīts, ko nestabilas valsts politikas un tagad jau radītā skandāla rezultātā, bankas nav gatavas izsniegt. Līdz ar to uzņēmēji šobrīd atrodas ķīlnieka lomā – valsts nespēj sakārtot likumdošanu, bankas nevēlas dot kredītus, licenču termiņš iztek, iekārtas ir pasūtītas un līdzekļi ir ieguldīti, bet mēs pat nespējam tagad prognozēt, kad varēsim uzsākt ražošanu un sākt atpelnīt ieguldīto.”
Vēl viens radītais mīts esot tas, ka koģenerācijas stacijām licences sāk darboties no brīža, kad reāli uzsākta elektrības un siltuma ražošana. “Ja kāds būtu palasījis MK noteikumus, tad tur ir skaidri rakstīts, ka licence sāk savu darbu ar tās izsniegšanas brīdi. Piemēram, ja uzņēmums saņem licenci uz 10 gadiem, tad tā ir uzņēmuma paša personīgā atbildība, cik ilgā laikā tas uzbūvē koģenerācijas staciju. Ja viņš to uzbūvē un saņem visas atļaujas pastāvīgai elektrības un siltuma ražošanai pēc pieciem gadiem, tad valsts finansējumu no OIK viņš saņem tikai atlikušos piecus gadus,” skaidro A. Dābols.
