Smiltenes Centra vidusskolā šopavasar ir noslēdzies Comenius skolu partnerības projekts “Mācīties ēdot”, kas ilga divus mācību gadus.
Projektā iesaistītie 9.-12. klases skolēni ir aizceļojuši uz piecām Eiropas valstīm un uzzinājuši turienes ļaužu ēšanas paražas, apkopojot tās Eiropas pavārgrāmatā.
Lielākais ieguvums – cilvēkiProjektā “Mācīties ēdot” darbojās skolas no Vācijas, Dānijas, Somijas, Polijas, Bulgārijas un Latvijas. Latviju pārstāvēja Smiltenes Centra vidusskola – vairāk nekā 20 skolēnu un projekta koordinatore skolotāja Gundega Upeniece.Galvenais mērķis bija aizbraukt uz projekta dalībvalstīm un iepazīties ar to ēšanas tradīcijām, liekot uzsvaru uz veselīgu uzturu un to, kas katrā valstī ir atšķirīgs no citām, saka G. Upeniece. “Iemācījāmies, ka pat tajās valstīs, kurās šķietami ēdam līdzīgi, ir atšķirības. Pat maize var garšot dažādi. Polijā ēstie vārītie karupeļi ar salātiņiem un gaļu uzreiz radīja jauku māju sajūtu,” smaida skolotāja. Taču ne tikai ēšana un ar to saistītās radošās nodarbības bija projekta dalībnieku dienas kārtībā. Katra dalībvalsts ciemiņiem centās pēc iespējas vairāk izrādīt savu zemi, vedot ekskursijās. Skolēnus uzņēma vietējo iedzīvotāju ģimenes, tādējādi paverot aizkaru uz savu ikdienas dzīvi un paražām.“Pat, ja mūs uzņemošajā pilsētā nav izcilas arhitektūras vai citu ievērojamu apskates vietu, tas vairs nav svarīgi, tiklīdz satiec turienes cilvēkus un izjūti viņu sirsnību un viesmīlību. Tā bija visās valstīs, kurās viesojāmies,” uzsver G. Upeniece.Jauni draugi ārzemēs ir arī viens no lielākajiem ieguvumiem, darbojoties projektā, secina Smiltenes Centra vidusskolas skolēni Anete Zobena, Baiba Lasmane, Aleksejs Jukums, Jēkabs Rancāns un Agnese Kūka. Viņi aizbrauca uz projekta “Mācīties ēdot” pasākumiem Vācijā, Krēfeldas pilsētā.Tur nodarbību tēma bija viss par un ap šokolādi, ieskaitot dažādu tās šķirņu degustēšanu un izmantošanu ēdienu pagatavošanā, līdz pienācis brīdis, kad šokolāde šķebinājusi tā, ka vairs nav varējuši ieēst.“Sapratām, ka katra šokolāde garšo citādāk. Dažas jāēd ar kaut ko, bet dažas vienkārši jābauda un jākausē uz mēles,” stāsta jaunieši. Viņi apskatīja arī Vācijas šokolādes muzejus.Savukārt poļi prezentēja vietējo produktu izmantošanu virtuvē un deva degustēt Polijai raksturīgus ēdienus, piemēram, klimpas, ko galdā pasniedz ar krējumu. “Viņiem pašiem jau ļoti garšoja, bet nebija garšīgas,” secina Elvis Kristiāns Šmulāns, kurš kopā ar skolasbiedrenēm Elizabeti Kokarēviču un Montu Silenieci dalījās iespaidos par Polijā piedzīvoto.Polijā jauniešus uzņēma Starahovicas pilsētas skola. Poļi bija saplānojuši arī gana daudz ekskursiju, piemēram, uz Krakovu, Veličkas sāls raktuvēm, dinozauru muzeju un pat aizveda ārzemniekus uz klosteri, lai par savām ēšanas tradīcijām pastāstītu klostera mūki.Polijā smiltenieši piedzīvoja arī lielu pārsteigumu – aptuveni 150 kilometrus lielu attālumu ar autobusu brauca sešas stundas. Izrādās, ka autobusi, kas pārvadā nepilngadīgos, arī pa lielajām šosejām nedrīkst braukt ātrāk par 50 kilometriem stundā.
Atrod bērnības garšuSomijā projekta “Mācīties ēdot” dalībniekus uzņēma Tampere. “Tēma bija galda manieres un tas, kā galda kultūra atšķiras katrā valstī. Taču daudz iepazinām arī somu kultūru un tradīcijas, arī to, ka somi ziemā labprāt peldas āliņģī un regulāri iet pirtī,” stāsta Dāvis Vācietis un Reinis Vergins. Somijā kopā ar viņiem bija arī skolasbiedrenes Anna Grinažuka un Renāte Audere.Nodarbībās par galda manierēm uzzināto vēlāk nācies pārbaudīt praksē restorānā, taču neesot bijis grūti, jo tur nav bijuši astoņi naži un astoņas dakšiņas. Galvenais bija nelikt elkoņus uz galda, smaida jaunieši.Ar neviltotu viesmīlību ārzemju skolēnus uzņēmusi Bulgārijas pilsēta Vidina. “Tā ir cita Eiropa, līdz kurai aukstums vēl nav nonācis. Bulgāri ir ārkārtīgi sirsnīgi cilvēki,” secina G. Upeniece.Bulgārijā projekta nodarbību tēma bija veselīga un neveselīga pārtika, stāsta skolnieces Madara Sarkane un Ieva Ošiņa. Bulgāri par veselīgu uzskatot mājās gatavotu ēdienu. Latviešiem par pārsteigumu Bulgārijā ražotajiem pārtikas produktiem nav klāt Evielu. “Šāda pārtika, piemēram, salami desa vai augļu kompots, garšo kā manā bērnībā,” secina G. Upeniece. Bulgāri parādījuši ciemiņiem arī savas slavenās akmens figūras – unikālu dabas veidojumu, ko dabas pētnieki ierindojuši pasaules brīnumu vidū.
