Daži notikumi mūsu vecajā Eiropā ir tik satraucoši, ka gribas sekot ārsta Pētera Kļavas padomam un izteikties tieši un skarbi. Miljoniem cilvēku pēdējā pusgadsimta laikā Rietumeiropa šķitusi kā īsta laimes oāze, kur valda demokrātija un labklājība. Kad sākās pagurums mūsu civilizācijai? Varbūt tas notika reizē ar patērētāju kulta sakralizāciju, varbūt uz to mudināja pārspīlētā cilvēktiesību dominante, atvirzot marginālā plānā jautājumu par nācijas tiesībām. Varbūt vainojama cilvēku mīkstčaulība, ko veicinājusi pārtikusi dzīve. Pa īstam problēmu ieraugām tieši tagad, kad Eiropas valstīs pa visiem iespējamiem ceļiem gāžas iekšā miljoniem mums svešas civilizācijas pārstāvju, bet Eiropas valstu politiķi uzvedas līdzīgi milzim Guliveram, kuru sašņorē sīku pundurīšu bars. Pavisam reāla kļūst perspektīva, kad pēc gadiem desmit gan Britānijā, gan Francijā un Vācijā, Beļģijā un Zviedrijā tiks atcelti demokrātijas likumi un vietā izsludināti šariata likumi. Izrādās, nav nemaz vajadzīgs jauns pasaules karš, lai pārspētu un uzveiktu Eiropas civilizāciju.Nav gluži tā, ka par šādu perspektīvu netiktu domāts jau pasen. Lai pieminam Hantingtona grāmatu par civilizāciju kariem. Kad kalendārs atgādināja par gadu tūkstošu nomaiņu, arī mani personīgi šī tēma nodarbināja. Tolaik viedokļu apmaiņa man izvērtās ar tehnisko zinātņu doktoru Andri Špatu, kuru tagad vairāk pazīstam kā dižbrūkleņu audzētāju. Kopīgos paredzējumus centāmies publicēt, un mans nopietnākais veikums atrodams grāmatā “Latvijas mezgli gadsimtu mijā”. Intereses pēc tagad pārlasīju attiecīgo nodaļu, un atzīšu, būtisku kļūdu mūsu skatījumā nav bijis. Toreiz gan vairumam cilvēku pārāk drūmi pareģojumi nelikās pieņemami, arī man pašam Apokalipses sludināšana vienmēr bijusi sveša.Eiropas līderu bezspēcību apliecina kaut vai fakts, ka viens melnītis no Etiopijas nesodīts var nofraktēt kuģus un laivas, lai nelegālos pārceļotājus pārvestu pāri Vidusjūrai (tiesa, daļu noslīcinot). Šis cilvēks ar nelaimīgu ļautiņu kontrabandu nopelnījis 63 miljonus dolāru. Ak, nedrīkst pārkāpt cilvēktiesības, nedrīkst konfiscēt kuģus un vispār nedrīkstam atraidīt patvēruma meklētājus… Bet tikmēr jautājumu cenšas risināt ultralabējo grupējumi ar saviem līdzekļiem.Pagaidām Latvija un citas Baltijas valstis atrodas ārpus bēgļu interešu lauka. Protams, sabiedrībā jādiskutē arī par nedaudzo 250 imigrantu izmitināšanu, bet es gribētu zināt, ko domā paši patvēruma meklētāji. Varu galvot, ka pēc brīvas izvēles pie mums neviens netīkos, ja nu vienīgi galīgas bezizejas gadījumā. Būtu gan vēlams, lai šiem 250 nesekotu tūkstoši.Tautu pārceļošana notikusi vienmēr. Somugri, kā zināms, senatnē dzīvojuši Urālos, kur – pēc sakšu Gramatiķa teorijas – izveidojuši stipru valsti Biarmiju ar augsti attīstītu metalurģiju. Bulgāri tālā senatnē mituši Volgas krastos, saukti par volgāriem. Arī baltu ciltis savulaik dzīvoja Dņepras lejtecē kaimiņos āriju ciltīm, kuras savukārt skitu uzbrukumu rezultātā migrēja līdz Indijai. Tādu piemēru tūkstošiem. Krusta karu rezultātā savu etnisko dzimteni pameta ebreji, izklīda pa visu pasauli. Savukārt vajāšanu dēļ Indijas robežas pameta čigāni, kuru valodā vēl aizvien jūt sanskrita intonācijas. Abas minētās tautības nepakļāvās masveida integrācijai, bet tāpēc ne Latvija, ne citas valstis nav gājušas bojā.Nav mūsu sabiedrībā daudz to, kas pieredzēja Otro pasaules karu, bet šī kara sekas ir jūtamas aizvien. Savulaik Baltkrievija gandrīz vai sacentās ar Poliju, sak, kura tauta kara rezultātā cietusi lielākus cilvēku zaudējumus. Mēs, latvieši, būdami kautrīgāki, esam cietuši klusu. Bet, ja salīdzina zaudējumu kvalitatīvo aspektu, tad aina rādās bēdīga. Kad beidzās karš frontē, turpinājās latviešu etnosa genofonda iznīcināšana. Cik procentu no pirmskara profesoriem, zinātniekiem, ārstiem, skolotājiem, literātiem bija palicis Latvijā, teiksim, 1950. gadā? Varbūt internetā šos ciparus var atrast, bet galvoju, ka aina izskatītos visai drūma. Inteliģenci ar gadiem iespējams atjaunināt, bet intelektuālo kolektīvo spēku nav iespējams atgūt apstākļos, kad valda konformisms un patēriņa kults. Pēterim Kļavam taisnība, kad viņš atsaucas uz Imantu Ziedoni par tiem provokatīvajiem pīļu sūdiem uz ledus.Ir labi, ja spējam diskutēt. Bet lielas jēgas nebūs, ja tā saucamā politiskā elite būs ļēļaki, kuru darbošanās aprobežojusies ar pīļu dīķa apjomiem. Un būsim patiesi – mūsu politikā nereti darbojušies ļaudis ar psihiskām novirzēm, jo viņus sargā cilvēktiesību dominante. Tiesa, šizofrēniķi saglabā intelekta spējas, starp dzejniekiem šādā kontekstā minami pat ģēniji. Bet mani satrauc gadījumi, kad, piemēra pēc, ar paranoidālo šizofrēniju cilvēki kļūst par lidmašīnu pilotiem vai vismaz autobusu šoferiem. Tiktāl viss it kā būtu saprotams, bet šī sapratne zūd, kolīdz runājam par politisko eliti. Vēl jo vairāk – ievēlēsim to, kas spilgtāks, nevis to, kas intelektuāli pārāks.Šeit sacītais nav attiecināms tikai uz Latvijas īstenību, jo lielākā vai mazākā mērā šīs vainas piemīt faktiski visām tautām. Tik tiešām, veselu tautu likteni mēdz izšķirt tas, kādus cilvēkus gudrā tauta izvēlas par saviem vadoņiem. Nekādā ziņā negribas apskaust Krieviju, kur pārbaudījumus sagādājis čekistu grupējums. Bet Putina visatļautības pieļaušanā vainojams arī Vecās Eiropas līderu guliverisms.Pašlaik Latvijā lielas pārvērtības nevaram gaidīt, jo pietika Āboltiņas kundzei izteikt gatavību kļūt par premjeri, lai taptu skaidrs, ka valdības krišana tuvākajā laikā nav gaidāma. Straujuma mums ir laba tehniskā premjere, un pašlaik tas ir optimālais iespējamais risinājums.
