Smiltene ir to 17 Latvijas pilsētu vidū, kuras nākamajos septiņos gados saņems pilsētvides attīstībai paredzēto Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.
Smiltene ir to 17 Latvijas pilsētu vidū, kuras nākamajos septiņos gados saņems pilsētvides attīstībai paredzēto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumu.
Pavisam tie ir 263 miljoni eiro (184,8 miljoni latu). Naudu sadalīs 17 pilsētām, kuras atzītas par potenciālām kļūt par reģionāliem attīstības centriem: Aizkraukli, Cēsīm, Daugavpili, Gulbeni, Jelgavu, Jēkabpili, Kuldīgu, Liepāju, Līvāniem, Madonu, Rīgu, Saldu, Smilteni, Talsiem, Rēzekni, Valmieru un Ventspili.
Vieni priecājas, citi — aizvainoti
Par to piektdien Briselē vienojās Latvijas valdības pārstāvji un Eiropas Komisija. Sestdien informāciju izplatīja Latvijas plašsaziņas līdzekļi. Uzzinot jaunumus, vienas pašvaldības priecājas, bet citas jūtas aizvainotas.
“Uzskatām, ka arī mums vajadzēja būt sarakstā. Ikviena pilsēta, kura šo naudu iegūs, būs laimīgāka par to, kurai tās nav. Tie ir garantēti finanšu līdzekļi nākamajos septiņos gados,” “Ziemeļlatvijai” Valkas pilsētas domes nostāju pauž domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa (Tautas partija).
Savukārt Smiltenes pilsētas domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis (Latvijas Pirmā partija) ir priecīgs par gaidāmo naudu, kuru varēs ieguldīt pilsētas infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā. Kaut arī pašvaldībām pagaidām nav informācijas par finansējuma sadales kritērijiem, Smiltenes mērs cer, ka lielo Latvijas pilsētu sarakstā iekļuvusī mazpilsēta saņems divus līdz trīs miljonus.
Nosauc, kur naudu vajag Smiltenē
“Arī tā ir liela nauda,” uzsver A. Mežulis, “un mēs to Smiltenē noteikti ieguldīsim infrastruktūrā. Pilsētā jāsakārto ielas, apgaismojums, virsūdeņu kanalizācija, ūdensvadi, līdz galam — arī siltumtrase. Ir arī daudz citu vajadzību: kritiskā stāvoklī ir ezeru dambji, kuri noteikti jāsalabo; jāiztīra pilsētas ezeri; pie Trīs pakalnu pamatskolas nepieciešams sporta laukums; jāsakārto pilsētas stadions. Pat nerunāju par skolu piebūvēm un bērnudārzu, kuru ceļam par saviem līdzekļiem, kaut gan bērnudārzi ir valsts prioritāte.”
Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis uzsver, ka ļoti svarīgi būs kritēriji, pēc kuriem minētajām 17 pilsētām sadalīs Eiropas naudu. “Cerams, ka galvenais kritērijs nebūs vienīgi iedzīvotāju skaits,” domā izpilddirektors, norādot, ka Smiltene atrodas vienā sarakstā ar, piemēram, Rīgu, Jelgavu, Ventspili, Daugavpili. Par galīgo naudas sadalījumu lems valdība.
“Diena” informē, ka pieteikšanās notiks divos posmos — pirmie nāks centri ar jau gatavajām integrētas attīstības stratēģijām, pārējie gadu vai divus tās gatavos, izmantojot Eiropas Sociālā fonda piešķīrumus. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai jāizdomā mehānisms, lai naudas pietiktu abiem posmiem.
Nesaprot, kāpēc sarakstā nav Valkas
Pretendējot uz Eiropas miljoniem pilsētvides attīstībai domātajā programmā, Latvijas pilsētu, potenciālo naudas saņēmēju, skaits sarakstā pakāpeniski saruka no vairāk nekā 50 (gan rajonu centriem, gan potenciālajiem novadu centriem) līdz oficiāli apstiprinātajām 17.
“Nesaprotu, kāpēc šo pilsētu vidū nav Valkas,” saka Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa. Viņa centusies noskaidrot kritērijus, pēc kādiem izraudzītas minētās 17 pilsētas, un uzzinājusi, ka vērā ticis ņemts pilsētu attīstības indekss, potenciāls rūpniecības attīstībai un sabiedriskā transporta pieejamība.
U. Ozoliņa uzskata, ka nav novērtēta Valkas nozīme ES kontekstā: Valka un Valga vidū starp Latviju un Igauniju. “Turklāt pēdējos gados Valkas pilsētas izaugsme bijusi strauja. Piesaistījām dažādu Eiropas fondu naudu. Mūsu nākotnes plāni ir starptautiskais studiju centrs, loģistikas centra izveide, ģipša rūpnīcas būves uzsākšana. Arī Valkā vajag sakārtot infrastruktūru,” naudas piesaistes jomas nosauc Valkas domes priekšsēdētāja. Viņa gan pieļauj, ka Briselē ir pieņemts galīgais lēmums un saraksts vairāk atvērts netiks.
