Iespējams, jau septembrī tiem zemniekiem, kuri būs sasnieguši 55 gadu vecumu un ir nolēmuši juridiski savu saimniecību ražošanas turpināšanai atdot bērnu pārvaldījumā, būs iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības pensijām.
Iespējams, jau septembrī tiem zemniekiem, kuri būs sasnieguši 55 gadu vecumu un ir nolēmuši juridiski savu saimniecību ražošanas turpināšanai atdot bērnu pārvaldījumā, būs iespēja pretendēt uz Eiropas Savienības pensijām.
Saimnieki var izraudzīties arī citu personu saimniecības uzturēšanai un attīstībai. Lauksaimnieku priekšlaicīga došanās pensijā ir paredzēta Lauku attīstības plāna sadaļā “Priekšlaicīga pensionēšanās”. Šāds atbalsts ir ieplānots, lai sekmētu jaunās paaudzes iesaistīšanu lauksaimnieciskajā ražošanā. Pašlaik Ministru kabinetā notiek pēdējo dokumentu saskaņošana, lai uzsāktu Lauku attīstības plāna minētās sadaļas īstenošanu.
Valkas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Valda Empele informē, ka Valkas rajonā ir vairākas zemnieku saimniecības, kuru īpašnieki gaida priekšlaicīgo pensiju piešķiršanu, lai iekopto saimniecību varētu atdot bērniem.
Daļa zemnieku jau tagad saimniecībās lauksaimniecības produkciju ražo kopā ar bērniem, un daži no viņiem faktiski visu darbu organizēšanu un veikšanu uzticējuši savām atvasēm. Šiem saimniekiem vēl pirms uzzināšanas par iespēju priekšlaicīgi pensionēties vairāk rūpējis, lai bērni cienītu vecākās paaudzes ieguldīto darbu zemes apstrādē, iemīlētu laukus un kļūtu par vecāku iesāktā darba turpinātājiem.
Valkas pagasta zemnieku saimniecības “Kalnieši” īpašniekam Jānim Anžem lauksaimnieciskajā ražošanā jau vairākus gadus palīdz dēls Jānis. Viņš no tēva mantojis gan vārdu, gan tādu pašu rūpi par zemi. Dēls ir beidzis Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu, bet mācību laikā praksi ģimenes saimniecībā viņam vadīja tētis. “Tagad saimniecībā galvenos darbus veic dēls un znots Deniss. Ražas laikā viņiem katram ir savs kombains. Es darbojos kā mehāniķis. Kad jaunieši atbrauc no lauka pusdienās, pārbaudu, vai abiem kombainiem nav kaut kas salūzis,” saka Jānis vecākais. Zemnieks uzskata, ka ar lielāku finansiālo iespēju radīšanu vien jauniešus lauku darbiem nevarēs piesaistīt, jo lauksaimniecība ir gandrīz vai dzīvesveids, kuram jāpatīk. “Ja jaunieši negribēs palikt laukos un nevēlēsies apstrādāt zemi, tad viņi to nedarīs, kaut arī visādus labumus viņiem piesolītu. Ja lauksaimniecība patiks un interesēs, tad viņi strādās,” atzīst J. Anže. Saimnieks gan atzīst, ka pretimnākšana no valsts puses ir vērtējama atzinīgi, jo arī materiālajam stimulam ir liela nozīme, bet tas nav galvenais. J. Anže pats vēl nedomā par priekšlaicīgu pensionēšanos, jo ir tikai 46 gadus vecs. “Pēc 10 gadiem, ja vēl būs šī iespēja, katrā ziņā to izmantošu. Znotam un dēlam varu pilnīgi uzticēties, jo viņi prot labi strādāt,” apliecina saimniecības īpašnieks.
Zemnieka dēls Jānis atzīst, ka laukos dzīvot un strādāt viņam patīk, jo to darījis visus jaunības gadus. “Kad tētis plāno paplašināt saimniecību un vēl pirkt zemi, es vienmēr viņu atbalstu, jo esmu nolēmis turpināt vecāku darbu un tālāk attīstīt saimniecību,” saka Jānis.
Pirmdien Anžes sāka labības pļauju un vakar graudu kulšanu turpināja. J. Anže vēl audzē ziemas un vasaras rapšus. Zemnieks uzskata, ka raža ir izdevusies laba, un cer, ka laika apstākļi to ļaus novākt bez lieliem zudumiem.
Jūlijā pagasta konkursā par sakoptāko sētu un saimniecību J. Anžes zemnieku saimniecību komisija novērtēja kā trešo labāko ražošanas objektu.
V. Empele skaidro, ka zemnieki priekšlaikus varēs pensionēties, kad kļūs 55 gadus veci, paši pārtrauks lauksaimniecisko uzņēmējdarbību un, pārdodot vai dāvinot saimniecību, būs to nodevuši īpašuma pārmantotājiem. Lai zemnieks saņemtu pensiju, saimniecībai pēdējos četros gados gada vidējiem ieņēmumiem jābūt vismaz 2400 eiro, kā arī par visām saimnieciskajām darbībām jābūt iesniegtām atskaitēm Valsts ieņēmumu dienestā. Uz priekšlaicīgu pensijas saņemšanu var pretendēt arī strādnieks, kurš ir sasniedzis 55 gadu vecumu un pārtraucis algotu darbu īpašuma atdevēja saimniecībā. Ražotnes atdevējs minēto Eiropas Savienības pensiju saņems 15 gadus, bet strādnieks tikai līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai. Kad valsts vecuma pensiju iegūs saimniecības atdevējs, viņam proporcionāli tās lielumam samazinās Eiropas Savienības piešķirto pensiju.
