Pagājušās nedēļas nogalē vienā no sabiedriskās televīzijas kanāliem redzēju visnotaļ amizantu uzkodu pagatavošanu. Receptes autors pazīstamais mākslinieks Aivars Vilipsons to nosauca par latviešu suši. Ēdiens itin vienkāršs: uz noplaucētas kāpostu lapas uzklāj vārītu, sablendētu zirņu biezeni, uz kura uzliek dažas šprotes, vidū vienu sīpolloku un satin. Gatavs. Internetā atrodami daudzi desmiti recepšu ar šprotu ēdieniem, taču turpmākās rindas ne par tiem. Krievijas aizliegums šajā valstī ievest Latvijas un Igaunijas šprotes ir politisks lēmums, nevis paaugstinātais benzopirēna daudzums zivīs, kā šo lēmumu argumentē “Rosseļhoznadzor” ierēdņi. Kāda dāmīte no šīs iestādes bija Latvijā un apskatīja ražošanu vienā konservu rūpnīcā. Viņa atzina, ka viss ir kārtībā, bet pēc tam telefoniski paziņoja, ka visās Latvijas konservu rūpnīcās ražotā produkcija ir krievu vēderiem kaitīga. Līdz ar to šprotes ir izsvītrojamas no delikatešu saraksta, ko līdz šim bija ļauts eksportēt uz Krieviju. Vairāki simti cilvēku Latvijā zaudē darbu. Tiesa, nesen šo delikatesi ļauts tirgot plašajā Ķīnā, taču diezin vai ķīnieši ar joni metīsies uz šprotēm, tāpat kā latvietis alktu pēc suņa gaļas sautējuma, kas ir delikatese dažos Ķīnas apgabalos. Varbūt pamazām, ar laiku zeltainās zivtiņas eļļā ķīniešiem iepatiksies. Arhibīskaps Jānis Vanags aicina kristiešus piektdienās ievērot gavēni un gaļas vietā vairāk ēst šprotes. Diezin vai šāds aicinājums palielinās šī produkta noietu Latvijas tirgū, jo tas nebūt nav lēts un pieskaitāms pie populārākajām pārtikas precēm. Tak jau delikatese!
