Par Strenču SIA “Una” kafejnīcā baudītajiem ēdieniem atzinīgus vārdus teikuši daudzi apmeklētāji. Uzņēmuma vadītāja Iveta Buņķe uzskata, ka klientiem maltīte jāgatavo tāda, kādu pašai patiktos ēst, tad ēdiens pastāvīgi būs garšīgs.
Par Strenču SIA “Una” kafejnīcā baudītajiem ēdieniem atzinīgus vārdus teikuši daudzi apmeklētāji. Uzņēmuma vadītāja Iveta Buņķe uzskata, ka klientiem maltīte jāgatavo tāda, kādu pašai patiktos ēst, tad ēdiens pastāvīgi būs garšīgs.
“SIA “Una” ir ģimenes uzņēmums. Pati strādāju gan virtuvē, gan stāvu aiz bāra letes un apkalpoju apmeklētājus. Mani palīgi ir vīrs Gints un meita Una. Sākumā mums piederēja privātveikals, bet tad nolēmām visu enerģiju veltīt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma attīstībai. Man darbā galvenais mērķis — lai klienti būtu apmierināti — tādēļ bieži pati vāru un cepu, jo esmu pārliecinājusies, ka viesi ir apmierināti, ja ēdienu gatavoju tādu, kādu to pati vēlētos baudīt,” saka I. Buņķe.
Vasarā kafejnīcas saimniece ēdienkartē lielākoties izvēlas dārzeņu ēdienus. “Visiem produktiem jābūt svaigiem. Ja, piemēram, gatavoju salātus, tad dārzeņiem jābūt tikko kā no dārza ņemtiem. Tos audzēju savā dārzā. Pēc darba vakarā izaugušo novācu, lai otrā dienā izmantotu ēdienu gatavošanā. Vasarā salāti ir topā. Tiem jābūt klāt pie visiem otrajiem ēdieniem. Ja ir svaigi salāti, tad maltīti var uzskatīt par izdevušos. Atliek tiem klāt pielikt ceptu zivi vai gaļas šķēli, un neko labāku nevar vēlēties,” apliecina I. Buņķe.
Viņa uzskata, ka ēdiena sulīgumu, smaržu un garšu vislabāk var izjust, ja to ēd tūlīt pēc pagatavošanas. “Ir liela atšķirība, vai kotleti un karbonādi ēd uzsildītu vai tikko izceptu. Dažās ēdnīcās pavāri visu pagatavo agri no rīta un vēlāk klientiem pasūtīto gaļas ēdienu pasniedz uzsildītu. Tad tas ir zaudējis pusi no savas garšas. Es ēdienam gaļu cepu pēc tā pasūtīšanas. Klientam gan kādas 15 minūtes jāpagaida, bet tad maltīte ir ļoti garšīga. Turklāt otro ēdienu gatavošanā izmantoju tikai liesu gaļu,” atklāj I. Buņķe.
Viņai un pārējiem ģimenes locekļiem vasarā mīļākais ēdiens ir šašliks. “Ja vēlamies kaut garšīgu, gatavojam šašliku. Vīrs ir izstrādājis savu recepti, un pēc tās tos gatavojam. Gaļai pēc izjūtas pievienojam dažādas garšvielas, zaļumus un ķiplokus. Attiecības precīzi nezinu. Kad gaļai visu to jaucu klāt, pēc masas izskata un blīvuma saprotu, kad viss ir izdarīts kā vajag,” saka I. Buņķe.
Saimniece gan atgādina, ka nekādas receptes nelīdzēs, ja ēdienu gatavos īgni, steigā un ar nepatiku. “Ēdiens jāgatavo ar mīlestību. Tad tas izdosies garšīgs. Ja kaut kur jāsteidzas un nav vaļas, tad labāk neiet pie plīts. Gadās, ka esmu vārījusi un cepusi visu dienu, un vakarā galīgi negribas kaut ko pagatavot ģimenei. Tad labāk to nedarīt. Nereti tādās reizēs mani un meitu palutina Gints, pagatavojot pēc savas receptes, piemēram, zivju ēdienu. Tādos brīžos saprotu, kādēļ pašam kurpniekam nav kurpju. Ilgi gan tas nevelkas. Ja vienu dienu izdodas nodzīvot bez pavāres pienākumiem, tad atkal ar prieku varu pagatavot kaut ko garšīgu. Vasaras sākumā, domāju, nav nekā labāka par lapiņsalātiem, kuriem var pievienot visu, kas no zaļumiem izaudzis dārzā, — redīsus, lokus un biešu lapiņas,” skaidro I. Buņķe.
Viņa uzskata, ka dažādu augļu, dārzeņu un gaļas sajaukšana visneticamākajās attiecībās Latvijā ir pārejoša parādība. “Var jau izmēģināt visu ko, bet esmu novērojusi, ka klienti tik un tā priekšroku dod tradicionālajai latviešu virtuvei. Arī man tā patīk,” apliecina I. Buņķe.
***
Vasaras salāti
Sagriež lapu salātus, tiem pieliek sagrieztas dilles un lokus. Tad pieber sagrieztas biežu lapiņas. Pēc gaumes var pielikt šķēlītēs sagrieztus redīsus. Pievieno garšvielas. Pieber nedaudz cukura un sāls. Var piebērt arī citronskābi vai pieliet citronu sulu. Salātus pārlej ar eļļu.
Grilēta gaļa
Nogriež sulīgu, pabiezu, apmēram pusotra centimetra biezu gaļas gabalu. Vislabāk der kakla karbonāde. To no abām pusēm apviļā garšvielās. Var izmantot piparus, sāli un ķiplokus. Tad grilē un pasniedz kopā ar salātiem.
