Jau ilgāku laiku Valkas pārtikas veikalā “Oļupe” gar preču plauktiem smaidīgs rosās gados jauns vīrietis. To, ka vienmēr pozitīvi noskaņoto darbinieku esmu ievērojusi ne tikai es, bet arī citi pircēji, apjautām, kad arvien biežāk mums – “Ziemeļlatvijas” veidotājiem – ieteica uzrakstīt par laipno darbinieku.
Lai noskaidrotu, kas īsti ir šis nepazīstamais puisis, kurš itin labi iejuties pircēju iecienītā veikala dāmu kolektīvā, devos pie “Oļupes” īpašnieces un vadītājas Ingas Bošas.
Veselajiem tikai nedaudz jāpielāgojasUzzinot manas ierašanās mērķi, Inga atplaukts smaidā un paziņo: “Edžiņš ir mūsu kolektīva “zvaigznīte”!” Jāteic gan, ka mūsdienās tas nav nekas neparasts, ka veikalos arvien biežāk klientus apkalpo stiprā dzimumam pārstāvji. Arī Valkā Edgars nav vienīgais vīrietis, kurš strādā pārtikas veikalā. Taču neparasti ir tas, ka Edgars ir cilvēks ar īpašām vajadzībām – 37 gadus vecais vīrietis nedzird un nerunā. Uzzinot šo faktu, “cepuri nost un kāju virsū” gan pašam Edgaram par uzņēmību un apņēmību cīnīties par savu vietu zem saules, gan arī darba devējiem – Ingai un Mārim Bošiem. Priecē arī tas, ka mūsdienu sabiedrībā arvien biežāk bez aizspriedumiem tiek pieņemti cilvēki ar īpašām vajadzībām. Viņi nav nedz nevarīgi, nedz arī nespējīgi strādāt un domāt. Tikai veselajiem nedaudz jāpielāgojas, jāieklausās un jāmēģina pārvarēt neticību, ka tagad gan pasaulei “gals klāt”, ja cilvēks, kuram ir dzirdes un runas traucējumi, var strādāt veikalā. To, ka var, pierāda Edgars un viņa kolēģi, kuri nemitīgi viņu slavē.
Nav ar pirkstu jārāda Izrādās, ka Edgars veikalā par noliktavas darbinieku strādā kopš aizvadītā gada maija. Viņš uz diviem gadiem iesaistījies Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajā aktīvajā nodarbinātības pasākumā “Pasākums noteiktām personu grupām”. Darbs veikalā viņam ir garantēts līdz pat 2016. gada maija beigām, bet darba devēji ir gatavi Edgaru nodarbināt arī pēc tam, ja vien viņš pats to vēlēsies. Inga ir pārliecinājusies, ka tagad nemaz nav tik viegli sameklēt apzinīgus un uzcītīgus darbiniekus ar vēlmi pašiem izrādīt iniciatīvu un strādāt bez īpaša pamudinājuma. Pašlaik darba devējs par Edgaru samaksā visus pienākošos nodokļus, kā arī sedz atvaļinājuma izmaksas, savukārt aģentūra sedz visas izmaksas, kas saistītas ar darba atalgojumu. “Oļupē”, kas strādā jau piecpadsmit gadus, kā klints ir stabils kolektīvs. To, ka Edgars ir pieņems kolektīvā, pierāda veikala gaisotne un savstarpējās attiecības. Uz jautājumu, vai tas, ka Edgaram ir tik specifiska invaliditāte, netraucē ikdienas pienākumu veikšanā, Boši noraidoši groza galvu un stāsta, ka Edgars ir cilvēks, kuram nav ar pirkstu jārāda, kas jādara. Viņš pats visu lieliski redz un izdara bez pamudinājuma. Inga novērojusi, ka puisim patīk sakārtot plauktus, ieviest kārtību preču noliktavā, ledusskapjos, kur glabājas gaļas produkcija. Kolēģi uzslavē arī pārdevēja Ieva Ielīte, atklājot, ka pārdevējām pašām vairs nav jānes smagās preču kastes un dzērienu iepakojumi, jo to visu bez teikšanas paveic Edgars. Savukārt veikala darbinieks Mikus Mīļais atklāj vēl vienu “knifu”, kā var sazināties ar Edgaru. Viņš ir atradis īpašu mobilo aplikāciju, kurā ikviens interesents var apgūt zīmju valodu. To Mikus arī dara. Gadījumā, ja Edgars nesaprot kolēģu teikto, viņi savu vajadzību uzraksta uz papīra. “Ziemeļlatvijas” saruna ar Edgaru arī notiek ar zīmīšu starpniecību un Edgara kolēģu palīdzību, un, jāteic, ar visu tikām galā lieliski. Sarunas gaitā Edgars smaida un bieži rāda paceltu īkšķi, kas nozīmē, ka darbs viņam “iet pie sirds”. Turklāt Edgars lieliski pārzina datorgudrības, prot tikt galā ar dažādām tehniskām un sadzīviskām ķibelēm. Vēl viens viņa talants esot tas, ka Edgars, jāteic, visnotaļ, šaurajās veikala telpās pārvietojas neredzami un klusi, it kā viņa tur nemaz nebūtu, taču darbs tiek padarīts. Savukārt pēc darba brīvajā laikā Edgars esot kaislīgs makšķernieks, kā arī ģimenes cilvēks. Viņš jau desmit gadus dzīvo kopā ar dzīvesdraudzeni Zoju, kura arī ir iesaistījusies šajā programmā – viņa veic virtuves darbinieces pienākumus SIA “Pedelīte”. Edgara kolēģi pačukst, ka arī Zoja esot lielisks cilvēks un ka Edgaram šovasar noteikti vajadzētu apprecēties. Potenciālais līgavainis tikai smaida un māj ar galvu, ka tā arī būs. Edgars ir drosmīgs cilvēks un nebaidās par to, ja kaut kas īsti neizdosies, ka par viņu kāds smiesies. Kolektīva jaunā gada ballē Edgars esot pat dziedājis karaoki un viņam tas esot izdevies.
Nopietna attieksme pret dzīviNodarbinātības valsts aģentūras Valkas filiāles nodarbinātības organizatore Linda Ščerbane stāsta, ka Valkā aktīvajā nodarbinātības pasākumā “Pasākums noteiktām personu grupām” nodarbināti divi cilvēki ar tik specifisku invaliditāti. Viņa Edgaru un Zoju iepazina pēc tam, kad abi nākuši stāties bezdarbnieku uzskaitē. s Piedāvājot šo iespēju, abi piekrituši, pirms tam visu noskaidrojot līdz pat mazākajai niansei. Pirms darba gaitu uzsākšanas ar abiem potenciālajiem darbiniekiem tikušies darba devēji, bet pēc tam pie darba devējiem ieradies Edgara un Zojas surdotulkotājs. L. Ščerbane uzskata, ka tas apliecina abu nopietno attieksmi pret savu dzīvi un veicamajiem pienākumiem, kā arī vēlmi uzzināt visas nianses, lai nerastos savstarpēji pārpratumi.
