Kas pirmsjāņu nedēļās dabā ir īpaši skaists? Lielākā daļa Līgo nakts gaidītāju noteikti nekavēsies ar atbildi un nosauks ziedošas pļavas, kurās daudzi telpu un pagalmu rotāšanai plūc jāņuzāles. Pirms vasaras saulgriežiem pļavas savā daudzkrāsainībā ir īpaši skaistas. Jāņuzāļu košums apdziedāts arī tautasdziesmās. Senie latvieši ticēja, ka pirms vasaras saulgriežiem pļavā plūktās zālītes ir īpaši spēcinošas un veselībai noderīgas. Lauku saimnieces jāņuzāles izžāvēja un nākamajā pavasarī tās kā pirmo barību deva govīm tūlīt pēc atnešanās, lai dzīvnieki ātrāk atspirgtu.Ar jāņuzāļu slotiņām saimes ļaudis mundruma atgūšanai pērās pirtī. To, ka ziedoša pļava ir ne tikai skaista, bet arī mums Dieva dāvāta dabas aptieka, atzīst arī Valkas novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Māra Zeltiņa. Nu jau apmēram gadu viņa ir aizrāvusies ar ārstniecības augu vākšanu. Pirms mūsu sarunas Māra uzreiz pasaka, ka viņa šajā nodarbē ir tikai iesācēja un negrasās pretendēt uz zinošas augu vācējas titulu.“Man vienkārši šī lieta interesē un patīk pats process – staigāt pa pļavu un priecāties par ziedu bagātību. Šajā jomā vairāki cilvēki darbojas jau daudzus gadus un noteikti ir zinošāki par mani. Katram ir noiets savs ceļš pieredzes un zināšanu ieguvē, es esmu atradusi savu,” apliecina M. Zeltiņa.Interese radās raspodiņosMāra atzīst, ka interese par augu vākšanu sākusies pēkšņi. Saistījusi Valkas apkārtnē skaistā daba un iegribējies no tās kaut ko gūt arī sev. “Mēs dzīvojam ļoti skaistā un tīrā vidē. Mūsu apkārtne ir iekļauta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Daba mani ir priecējusi visu laiku, bet tas klikšķis uz zālīšu vākšanu noskanēja pērnvasar. Bijām aizbraukuši ekskursijā uz Igauniju un skaistā vietā devāmies uzkāpt skatu tornī. Gājām apmēram kilometru pa raspodiņu pļavu. Man gribējās tos saplūkt un to arī izdarīju. Mājās saplūkto buntīti izžāvēju un tad radās vēlme vēl kaut ko savākt. Tā tas sākās,” skaidro Māra. Viņa piebilst, ka jaunā aizraušanās ģimenei bija mazliet apgrūtinoša, jo Mārai vienmēr vajadzēja kādu līdzi. Vienai īsti nepaticis staigāt pa pļavām. Brīvdienās dzīvesbiedram itin bieži vajadzēja dzirdēt lūgumu aizvest uz kādu pļavu. Lielākoties viņas dabā došanās mērķis bija Gaujas pļavas. Arī no katra tālāka brauciena kaut kas vienmēr atvests no augu valsts. Piemēram, no Sāremā viņa atveda mārsilu, vērmeles un citus augus. “Vienkārši es to pēkšņi ieraudzīju kā savu nodarbošanos brīvajā laikā,” saka augu vācēja.Tēju vārīšanā palīdz intuīcijaProtams, zināšanu paplašināšanai nācās arī izlasīt grāmatas par šo jomu. “Literatūras ir daudz. Par manu rokasgrāmatu ir kļuvusi Helēnas Rubīnas un Vijas Eniņas sarakstītā “Ārstniecības augi”. Izrādījās, ka man pašai jau kopš 1984. gada ir grāmata “Ārstniecības augu vākšana”. Tas tikai apliecināja, ka nekas nenotiek nejauši. Kopš studiju laikiem, kad Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē bija jāapgūst arī botānika, mājās vēl bija saglabājusies grāmata “Latvijas PSR augu noteicējs”, kas tagad kļuvusi par bibliogrāfisku retumu. Esmu lasījusi vēl citu literatūru. Pēc manām domām, ļoti interesanta ir arī grāmata “Ārstniecisko augu degvīna uzlējumi un izvilkumi”,” ar sava vaļasprieka literatūras bibliotēku īsumā iepazīstina Māra. Viņas autoritāte ir fitoterapeits Artūrs Tereško, kaut gluži burtiski Māra pie viņa tējas receptēm nepieturas. Viņa paļaujas uz intuīciju un zālītes tējā piejauc pati pēc savas gaumes un garšas izjūtas. “Iesaku arī citiem, jaucot zālītes tējai, paļauties uz intuīciju, jo ļoti bieži organisms pats jūt, kas tam vajadzīgs,” piebilst Māra. Par vērtīgu viņa uzskata A. Tereško padomu savāktos augus pēc izžāvēšanas sagriezt sīkās daļiņās. “Daudzi tos glabā, sasietus buntītēs, bet tas, pēc fitoterapeita uzskata, vājina augos palikušo enerģētiku, jo veselā augā tā tiecas izpausties uz āru,” skaidro Māra.Pērnvasar M. Zeltiņa savāca apmēram 35 līdz 40 dažādu ārstniecības augu. “Daudz ko jaunu uzzinu arī no citiem, kuri ar šo lietu nodarbojas. Man ir pazīstama Alūksnes pusē pirtniece Ārija Vērse, pie kuras esam braukuši uz pirts procedūrām. Katru reizi viņa mūs cienā ar trim dažādām tējām. Pie viņas pirmo reizi baudīju kadiķu tēju. To vāra nevis no kadiķu ogām, bet no pumpuriņiem. Ļoti veselīga, uzmundrinoša un tonizējoša tēja,” stāsta M. Zeltiņa. Spēcīgāki pirms dabas pilnziedaPēc intuīcijas Māra vadās arī pļavā. “Piemēram, stāvu vīgriezēs. Es tās neplūcu citu pēc citas, bet paņemu vienu, tad dažus metrus tālāk citu un mazliet tālāk vēl kādu, kas man iepatīkas. Lasu sev, nevis pārdošanai. Beigu beigās tik un tā zālīšu pielasīts pietiekami. Pērn ar tām varēju sagatavot pat skaisti noformētas Ziemassvētku dāvanas. Draugi ļoti priecājās,” saka Māra. Viņa atceras arī kuriozus savā augu vākšanas praksē. “Aizbraucu pie kursa biedres un nolēmām doties meklēt žibulīti. Tas ir augs, kas pievienots daudziem acu ārstniecības preparātiem. Tieši tādu mums toreiz vajadzēja. Nolēmām pa pļavu īpaši neblandīties, bet ar grāmatu “Latvijas PSR augu noteicējs” rokās doties uz vietām, kur pēc norādēm vajadzētu šim augam būt. Izrādījās, ka ar žibulīšiem ir pilnas pļavas. Tā vēlreiz pārliecinājāmies, ka viss vajadzīgais mums ir tepat apkārt,” apliecina augu vācēja. Māra piekrīt senlatviešu atziņai, ka ārstniecības augos vislielākais spēks un enerģija ir pirms vasaras saulgriežiem. “Līdz Jāņiem dabā viss virzās uz augšu, bet tieši saulgriežos, kas šogad ir 21. jūnijā, šī virzība sasniedz kulmināciju – daba ir pilnziedā. Tomēr, vācot augus, pēc manām domām, vairāk jāorientējas uz to ziedēšanas sākumu, jo daži sāk ziedēt vēlāk, pat augustā,” apliecina Māra. Nav ieteicams lasīt lietū samirkušus augus. “Te es mazliet gribu oponēt tautas dziesmās teiktajam, ka zāles jāvāc agri Jāņu rītā. Lielākoties augi gan ir plūcami tad, kad nožuvusi rasa,” saka M. Zeltiņa. Viņa piebilst, ka pirms Jāņiem sava nozīme ir katrai pļavas zālītei. To vislabāk varot paskaidrot pirtnieki. “Man bija iespēja pabūt zintnieku nakts pirtī, kur katram bija jāsavāc augi un jāizveido pušķis no trejdeviņām zālēm. Tie varētu būt 27 augi. Katrs saplūca to, ko viņam vajag. Daži par noderīgu uzskatīja pat vienkāršu koka zariņu. Katru pirts dalībnieku pirtnieks pēra ar viņa salasīto bunti. Daba pati jūt, kas katram cilvēkam vajadzīgs. Ne jau velti, veidojot vainagu vasaras saulgriežiem, ikviens darinātājs tajā ieliek kādu zālīti vai ziedu no sevis. Cilvēki varbūt nemaz nezina, ka viņu pagalmā bieži aug tieši tie augi, kas viņa organismam ir niepieciešami. Ir pat tāds teiciens, ka tā zālīte, kas tev vajadzīga, izaugs tavā sētā. Pilsētā tas nav tik labi novērojams kā laukos, bet tā ir,” apliecina Māra.Cilvēks nav šķirts no dabasDodoties dabā un lasot pļavā augus, viņa ir guvusi pārliecību, ka cilvēks atrodas ar dabu vienotā ritmā. Ja viņš to cenšas neizjaukt, tad ir gan veselība, gan možums. Aritmija un visas sekojošās nedienas ir tad, kad pats homo sapiens savā visgudrībā pārrauj saikni ar dabu. “Būtu labi, ja šajā laikā, kad ir par daudz ko citu jādomā, cilvēki tomēr izšķirtos spert vienu soli atpakaļ dabā. Tomēr uzreiz gan saku, ka ar dabas sniegtajām zālītēm vien nepietiek mūsu veselības uzturēšanai. Aptiekās ir daudz preparātu no dabiskām izejvielām, kas ir iedarbīgāki par tējām, turklāt ir slimības, kuru ārstēšanā noteikti nepieciešami medikamenti un ārstu palīdzība,” saka Māra. Kaut arī viņas ēdienkārtē tagad ir vairāk tēju, tomēr no kafijas baudīšanas augu vācēja nav atteikusies. Tā viņai vienkārši garšojot. Galvenais, lai cilvēks pats justos gandarīts un apmierināts par savu dzīvesveidu. Tādas izjūtas nomāc negatīvas emocijas, un ir prieks dzīvē aktīvi darboties, kaut ko radīt. Tad arī nav laika ieslīgt skumjās domās par grūtu dzīvi, krīzi un citām negācijām.Katram jāatrod sev vajadzīgaisTo Māra ir apliecinājusi pati, atrodot laiku ne tikai augu vākšanai. Viņa ir diplomēta astroloģe. Esam jau rakstījuši par Māras ceļotprieku. Vēl M. Zeltiņa nodarbojas ar adīšanu, bet šopavasar aizrāvusies ar dārza veidošanu un kopšanu. “Agrāk es algotu darbu veicu arī pa vakariem, bet tagad tie man ir brīvi. Laikam jau daba nemīl tukšumu, jo jutu vajadzību šo brīvo laiku aizpildīt. Pērnruden izvilku mājās noglabātās adāmadatas un sāku adīt. Mazdārziņu kooperatīvā pie Bērzezera mantoju dārzu, un to vajadzēja kopt. Izrādījās, ka šis darbs ir ļoti aizraujošs. Savā radošajā neprātā dārzā iecerēju rekonstrukciju, kuras iznākumā man tajā nebūs pārlieku daudz kartupeļu un dārzeņu, bet būs salāti un garšaugi. Arī dārzā esmu iesējusi ārstniecības augus. Tagad man aug lavandas, vērmeles, zeltsakne, arī kliņģerītes un rudzupuķes,” stāsta augu vācēja. Māra domā, ka šīs nodarbes viņas dzīvē nav nejaušas. “Viss, ko esmu studējusi, mācījusies, vairāk vai mazāk bijis saistīts ar dabu. Arī astroloģiju uztveru kā mācību par dabas ritmiem. Tie ir sajūtami arī ziedu pilnā pļavā. Katrs cilvēks atrod, kas viņam vairāk vajadzīgs. Daži dzied korī, citi dejo, man tā ir daba, kas dod spēku un dzīvesprieku. Galvenais – nenosist laiku pie televizora, bet atrast iespēju sevis pilnīgošanai,” apliecina M. Zeltiņa.
“Iesaku arī citiem, jaucot zālītes tējai, paļautis uz intuīciju, jo ļoti bieži organisms pats jūt, kas tam vajadzīgs .” māra zeltiņa
