Turpmāk Valkas novada dzīvnieku patversmē nonākušos mājdzīvniekus, kuriem nav izdevies atrast bijušos vai jaunus saimniekus, uzturēs sešas nedēļas. Pēc tam dzīvniekus varēs ilgāk uzturēt par ziedojumiem – privātu personu vai kādu sabiedrisko organizāciju – naudu vai iegādāto barību.
Šis ir tikai viens no aizvadītajā nedēļā Valkas novada domes sēdē deputātu balsojumā pieņemtajiem “Dzīvnieku patversmes darbības noteikumu” grozījumiem.“Ziemeļlatvija” atgādina, ka iepriekšējo patversmes darbības noteikumu 3.2 punktā teikts, ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast dzīvnieka īpašnieku, patversmei ir tiesības dzīvnieku atdot citai personai, paturēt dzīvnieku patversmē vai eitanazēt. Savukārt smagus vai smagi cietušus dzīvniekus pēc veterinārārsta atzinuma var eitanazēt neievērojot šo termiņu.
Sadarbosies ar Valgas dzīvnieku patversmiLīdz šim lēmums par dzīvnieka eitanāziju bieži vien tika pieņemts vienpersonīgi, par to neinformējot pārējos darbiniekus. Turpmāk šāda rīcība nebūs pieļaujama, jo spriedums par dzīvnieka eitanāziju būs jāparaksta visiem trijiem patversmes darbiniekiem – Karīnai Božeņeckai, Vitālijam Luguzim un Vijai Lācei. Arī tiesības ķert dzīvniekus būs visiem patversmes darbiniekiem. Novada domes juriste Aija Jurjāne skaidro, ka jaunie grozījumi tapuši ņemot vērā jau pērn augustā domes Saimniecisko lietu komitejas sēdē izskatītos iedzīvotāju grupas, kas sevi dēvē par Valkas dzīvniekmīļiem (grupas līdere Gunta Kraučuna), un labdarības biedrības Dzīvnieku SOS “Sāra” (valdes priekšsēdētāja Ingrīda Vilne) vairākus ieteikumus dzīvnieku problēmu risināšanai pilsētā. Proti, dzīvnieku mīļi uzskata, ka patversme būtu jāierīko citās, piemērotākās telpās, nevis salīdzinoši patālu no pilsētas robežas. Pašlaik patversme atrodas uz Valkas – Smiltenes ceļa “Nagliņās”. Turklāt patversmē vajadzētu ieviest papildu maksas pakalpojumus un dzīvnieku bezmaksas vakcināciju. Sabiedrības pārstāvji uzskata, ka šim jauninājumam būtu vairāki ieguvumi – drošība, informācija par dzīvnieku skaitu, iespēja iekasēt pašvaldības noteikto nodokli par dzīvnieku turēšanu, kā arī iespēja lūgt ziedojumus. Tāpat nepieciešams noslēgt sadarbības līgumu ar Valgas dzīvnieku patversmi, kas ir viena no labākajām Igaunijā, un rast iespēju tur nogādāt klaiņojošos dzīvniekus. A. Jurjāne stāsta, ka, pēc ierosinājumu iesniedzēju domām, līdz šim dzīvnieku patversme neesot attaisnojusi liktās cerības un vairākkārt izpelnījusies nosodījumu gan presē, gan vietējā sabiedrībā. Lai izvērtētu situāciju un problēmām atrastu risinājumus, novada domē tika izveidota īpaša komisija. Attiecībā uz iespēju nodot dzīvniekus Valgas patversmē, komisijas pārstāvji noskaidrojuši, ka Eiropas Savienības regulās noteiktā dzīvnieku pārrobežu pārvadāšanas kārtība paredz obligātu dzīvnieka pasi (vakcinācijas apliecību) un mikroshēmu. Proti, pāri Latvijas robežai nedrīkst vest dzīvnieku, kurš nav vakcinēts (nav bijusi 21 dienas karantīna) un kurš nav “čipots” ar mikroshēmu. Taču nolemts ir sadarboties ar kaimiņpilsētas patversmi, apmainoties ar informāciju, mājaslapā www.valka.lv izveidot saiti uz Valgas dzīvnieku patversmes mājaslapu, tādējādi padarot informāciju pieejamāku.
Deputāti nosaka samaksuLīdz ar iepriekšminētajām pozitīvajām izmaiņām, pašvaldības deputāti konceptuāli atbalstīja arī ieceri par tā saucamo kaķu mājas ierīkošanas iespēju ar nosacījumu, ja tam piekrīt mājas īpašnieks vai apsaimniekotājs, kā arī par šo projektu atbildību uzņemas konkrēta persona. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka aizvadītajā vasarā Valkā tika uzstādīta pirmā mūsdienīga kaķu māja, kurā mitinās un ēd Lauktehnikas kolonijas kaķi. Šo iniciatīvu uzņēmās G. Kraučuna. Viņa bija iecerējusi uzstādīt vēl vienu kaķu māju pilsētas centrā Raiņa ielā, bet daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji iebilda pret šo ideju. Deputāti atbalstīja arī noteikumu papildinājumu, kas personām, kuras paņems mājdzīvnieku no patversmes, nosaka simbolisku samaksu – par kaķi – pieci eiro, par suni – desmit. Ar šo līdzmaksājumu daļēji tiks segtas patversmes izmaksas. Savukārt maznodrošinātās personas no šīs maksas var tikt atbrīvotas. Sēdē pret maznodrošināto personu atbrīvošanas no samaksas iebilda deputāts Aivars Sjademe, norādot, ja cilvēks nespēj uzturēt sevi, kā viņš spēs pabarot suni vai kaķi. Deputāts uzskata, – vai tas būtu prātīgi, ja pašvaldība šiem cilvēkiem jau sniedz dažādus atvieglojumus un pabalstus, vēl vajadzētu dot “zaļo” gaismu mājdzīvnieku turēšanai mājās. Tam iebilda novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, sakot, ka novadā par maznodrošināto personu var uzskatīt ikvienu vientuļo pensionāru, kurš mitinās labiekārtotā dzīvoklī. Taču viņa pieredze liecina, ka pensionārs pats ēdīs mazāk, bet pabaros savu mājdzīvnieku.Vēl viens no jauninājumiem patversmes darbībā ir tas, ka vajadzības gadījumā patversme par noteiktu samaksu var pieņemt no dzīvnieka īpašnieka mirušu dzīvnieku. Diemžēl joprojām novadā nav dzīvnieku kapsētas, tāpēc novada domei vajadzētu apzināt iespējamās tās ierīkošanas vietu, veikt izpēti un nepieciešamo dokumentu saskaņošanu. UZZIŅAIValkas dzīvnieku patversme:
Karīna Božeņecka – 27407359
Vitālijs Luguzis – 26127430
