Atsaucīgā un vienmēr radošā Smiltenes pensionāru apvienības vadītāja Aija Meldere rīt svinēs savu septiņdesmito dzimšanas dienu. Apvienības biedri un Smiltenes pensionāru klubiņa dalībnieki jeb, īsāk sakot, Aijas draugi ar ziediem, sirsnīgiem vārdiem, dāvanām un dziesmām sveica viņu jau ceturtdien. Viesi sievietei vēlēja vēl daudz, daudz laimīgu dzīves gadu un arī turpmāk no sirds rūpēties par pensionāru labklājību un krāsaināku dzīvi. Aijai tas izdodas labi. Smiltenes pensionāru klubiņa vadītājs Gatis Krūmiņš teic: „Aiju pazīstu jau sen, esam bijušie darba kolēģi. Viņa visu laiku bijusi aktīva, radoša. Vienmēr gāja un darīja. Viņa ir savā īstajā vietā. Darbu Aija neveic pienākuma pēc, drīzāk tā ir sirdslieta. Tāpēc arī viss tik labi izdodas.”.Viss notika nejaušiSmiltenē pensionāru apvienība pastāv 15 gadus, Aija to vada septiņus gadus. Neviens iepriekš nemudināja smiltenieti tajā iesaistīties. Viss sākās pavisam nejauši. „No seniem laikiem pensionāri “sadalījuši” pilsētu pa rajoniem. Katrā šajā rajonā ir savs pensionāru pārstāvis, kurš dodas citus sveikt jubilejās apvienības vārdā. Daugavas ielā šos pienākumus veica Vilija Kļaviņa. Vienā dienā nejauši satikāmies uz ielas, un viņa man vaicāja, vai nevēlos iestāties Smiltenes pensionāru apvienībā. Vēl man piedāvāja pārņemt pienākumus un turpmāk jubilejās apsveikt Daugavas ielā dzīvojošos pensionārus,” stāsta A. Meldere.Viņa nospriedusi – kas gan tur nepaveicams, sīkums vien ir! Jau no skolas laikiem viņa uzņēmusies atbildību savākt naudu, iegādāties dāvanas un ziedus klases biedriem, draugiem, vēlāk – darba kolēģiem. Pirms nedaudz vairāk kā septiņiem gadiem Aija pirmo reizi aizgāja uz pensionāru apvienības sapulci. Jau nākamajā tikšanās reizē pārējie Smiltenes pensionāri vienbalsīgi viņu ievēlējuši par apvienības vadītāju.Rūp pensionāru labklājībaAija visu savu līdzšinējo dzīvi bijusi aktīva un idejām apveltīta, taču, vadot apvienību, viņu iedvesmoja pensionāru klubiņa bijusī vadītāja, nu jau aizsaulē aizgājusī Agate Zariņa. Viņa lieliski prata ap sevi pulcēt domubiedrus, rīkot izstādes, organizēt iespaidiem bagātas ekskursijas pa Latviju un ārzemēm,.“Šobrīd man uzticētie darbi ir gandrīz tie paši, ko agrāk veica Agate. Vienīgi ārzemju ekskursijas un izstādes rīko pensionāru klubiņš. Lai arī katram savs raksturs, visi esam draudzīgi – zem viena jumta taču darbojamies,” stāsta pensionāru apvienības vadītāja. Vienīgi Aijai sāp sirds, ka viņas spēkos nav atrisināt samilzušos sociālos jautājumus. Neskatoties uz to, viņa nudien kopā ar pārējiem pensionāriem krāso savas dzīves pēc iespējas košākās krāsās. Nebaidos apgalvot, ka tieši pensionāru klubiņa un apvienības dalībnieki kopā ar citiem pensionāriem ir vieni no aktīvākajiem un draudzīgākajiem smilteniešiem, par spīti vecumam un dzīves likstām. Tā vien šķiet, ka gandrīz neviens šķērslis nav par lielu, lai to nepārvarētu. Spilgts piemērs tam ir pati Aija.Nemiera gariņš dīda„Cenšos vienmēr būt darbībā. Mājās nu nekādi nevaru nosēdēt. Abi ar vīru Zigmundu tādi esam bijuši visu mūžu. Arī viņš ir aktīvs pensionāru apvienības biedrs. Vīrs vienmēr kūda iet uz pilsētu, bet pats iet man aiz muguras. Uz ielas satiekam kaimiņu, kurš vienmēr vīram smejot saka – tu atkal dzen sievu uz pilsētu. Tā mēs abi visu mūžu staigājam, kopā braucam ekskursijās,” stāsta smilteniete.Ne reizi vien „Ziemeļlatvijā” publicēta informācija ar aicinājumu pieteikties Smiltenes pensionāru apvienības rīkotajās ekskursijās. Izrādās, ka atsaucība ir liela. “Tā sanācis, ka ekskursijās braucu jau no skolas laikiem. Ar smago mašīnu esmu izbraukājusi gandrīz visu Latviju, jaunībā bieži lidojām uz Krieviju. Tagad nekas nav mainījies, vienīgi mēs, pensionāri, ļoti reti varam atļauties aizbraukt uz ārzemēm,” atzīst Aija. Viņa uzreiz piebilst, ka tepat Latvijā ir daudz skaistu vietu, kuras vērts apskatīt.Katru mēnesi pensionāru apvienībā notiek sapulce, kurā notiek sarunas par ekskursijām. “Man padodas organizatoriskās lietas, tāpēc nāku klajā ar ierosinājumiem. Pēc tam kopīgi nolemjam, kurp dosimies, un sākam krāt naudiņu,” saka apvienības vadītāja. Viņu priecē, ka pašvaldība sniedz savu atbalstu pensionāriem. Piemēram, vienā gadā dome sedza transporta izdevumus uz Latvijas pensionāru dziesmu svētkiem.Bez kurioziem neiztiek“Daudzās vietās Latvijā esmu pabijusi, taču man patīk uz turieni aizvest arī citus pensionārus, sarūpēt viņiem jauku un patīkamu atpūtu. Visvairāk mani saista skaistās dabas ainavas, pilis un muižas. Arī citiem patīk. Vienīgi šodienas Rīga nepatīk. Tur viss smacē nost. Tepat Smiltenes novadā ir skaistas vietas, kuras vērts apskatīt – dažādas dabas takas, zemnieku saimniecības. Kopā ar citiem pensionāriem esam devušies lūkot Smiltenes skaistākos dārzus,” stāsta Aija.Nupat pensionāri apmeklēja dabas koncertzāli Raunas Staburagā. Tas viņiem izvērtās neparedzētā piedzīvojumā. “Pasākums bija ļoti skaists, cilvēki jutās labi. Nakts bija romantiska, debesīs spīdēja pilnmēness, daba fantastiski skaista. Īsi pēc pusnakts devāmies uz autobusu, lai brauktu mājās. Šoferis paziņoja, ka nekur mēs netiksim, jo autobuss iesēdies balto āboliņu laukā. Zeme bija mitra. Arī vieglās mašīnas spolējās un netika laukā. Visas Smiltenes dāmas teica, ka stumšot autobusu. Atbildēju, lai nemaz nemēģina tumsā kaut ko tādu darīt,” tās nakts neparedzētos notikumos dalās Aija.Viņa mēģināja palīdzību meklēt pie tuvējo māju iedzīvotājiem, taču tie nelaipni atbildējuši, ka nevēlas palīdzēt. Izdevies sazvanīt kādu traktoristu Smiltenē, kurš labprāt izpalīdzēja. Tā nu traktors no Smiltenes nakts melnumā devās palīgā pensionāru pulciņam. “Viss beidzās laimīgi. Pusē četros no rīta tikām mājās. Bez piedzīvojumiem neiztiekam arī mēs. Daži pensionāri toreiz bija sarūgtināti, taču tagad visi kopā par šo atgadījumu pasmaidām,” atklāj pensionāre.Aicina līdzdarbotiesSmilteniete ir pārliecināta, ka nav ne no kā jāatsakās, lai kaut ko iegūtu. “Daru tik, cik spēju un varu atļauties. Abi ar vīru kopjam dārziņu. Cik ilgi spēšu, tik darbošos pensionāru labā. Man svarīgi būt kustībā. To iesaku arī citiem. Šobrīd klubiņā un apvienībā kopā esam 25 aktīvi pensionāri. Zinu, ka bez mums Smiltenē vēl ir daudz pensionāru. Nāciet un darbojieties! Mēs jūs gaidām! Tikai radoši izpaužoties, esot kopā un priecājoties, mēs sevi un apkārtējos padarīsim laimīgākus,” teic Smiltenes pensionāru apvienības vadītāja.
PAR AIJU MELDERI
Valija Nadziņa, pensionāre: – Aija ir cilvēks savā vietā. Viņai viss izdodas labi tāpēc, ka ir interese un pieredze šajā darbā. Aija nav tā, kura strādā pienākuma pēc. Viņa ar entuziasmu un radošumu pieiet visām lietām. Vienmēr rūpējas, lai citiem pensionāriem būtu labi.Gatis Krūmiņš, Smiltenes pensionāru klubiņa vadītājs: – Esam seni kolēģi. Aijai ir pietiekami daudz enerģijas un dūšas cīnīties. No malas liekas, ka viss ir itin vienkārši. Patiesībā ļoti daudz tādu ikdienas darbu, ko citi nemaz nepamana. Aijai izdodas noorganizēt jaukus pasākumus. Viņa prot īstajos brīžos cilvēkus pierunāt un, ja nepieciešams, arī atrunāt. Novēlu viņai, lai Dievs dod spēku.
