“Gatavojos
pārcelties no pilsētas uz dzīvi laukos, kas nozīmē, ka mainīsies arī mana un
ģimenes locekļu deklarētās un faktiskās dzīvesvietas adrese. Vai un kādām
iestādēm jānoziņo par deklarētās adreses maiņu?” jautā lasītāja.
Atbild
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālisti.
Dzīvesvietas maiņas gadījumā personai ir pienākums mēneša
laikā deklarēt jauno dzīvesvietu. Dzīvesvietu var deklarēt elektroniski,
izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portāla “Latvija.lv” elektronisko pakalpojumu
vai vēršoties personīgi pašvaldībā pie speciālistiem.
Likums neparedz, ka personai būtu jāpaziņo visām iestādēm,
kādās ir kaut kad vērsusies, par deklarētās dzīvesvietas maiņu.
Jānorāda
tiesiskais pamats
Pēc adreses maiņas pašai personai ir jāņem vērā atsevišķu
iestāžu nianses, kur obligāti nepieciešama adrese, piemēram, ja cilvēks
pieteicies bankas kartes saņemšanai pa pastu vai sūtījumu saņemšanai pa pastu,
kur iepriekš tikusi norādīta adrese. Personai pašai jābūt vērīgai un adreses
maiņa iestādēs jāveic pašai pēc savas iniciatīvas un ērtību labad.
Portālā “Latvija.lv”, autentificējoties ar internetbankas
datiem vai reģistrējoties portālā, deklarāciju var iesniegt dažu minūšu laikā.
Pakalpojums nodrošina iespēju personai deklarēt savu, sava nepilngadīgā bērna,
aizbildnībā vai aizgādnībā esošas personas dzīvesvietu Latvijā. Izpildot
e-pakalpojumu, nav jāveic apmaksa.
Jāņem vērā, ka deklarācijā ir iespējams norādīt tikai
adreses, kas ir iekļautas Valsts adrešu reģistrā. Pirms e-pakalpojuma
uzsākšanas ieteicams pārliecināties, vai personai jau nav deklarēta dzīvesvieta
vēlamajā adresē. Personai ir iespēja iegūt informāciju par savu vai pārstāvētās
personas deklarēto dzīvesvietu, izmantojot portālā pieejamo e-pakalpojumu “Mani
dati Iedzīvotāju reģistrā”.
Aizpildot dzīvesvietas deklarācijas anketu sev vai savam
bērnam, jānorāda arī kāds ir tiesiskais pamats, lai skaitītos kā pilntiesīgs
adreses iemītnieks. Tās var būt īpašuma tiesības (persona ir īpašnieks, īpašumu
mantojis vai iegādājies, ir nokārtoti īpašuma dokumenti); lietošanas tiesības,
kuru iegūšanas pamats ir īres līgums vai nomas līgums. Tāpat deklarēties adresē
var, ja īpašuma lietošanas tiesības iegūtas laulības ceļā. Lietošanas tiesības var
iegūt, ja persona ar dzīvokļa vai mājas īpašnieku ir radinieki.
Tāpat deklarēties var adresē, ja personai ar īpašnieku ir
vienošanās. Protams, mutiska vai rakstiska – atkarīgs no abām pusēm. Var arī
norādīt citu iegūto tiesisko pamatu, lai varētu pilntiesīgi un juridiski dzīvot
jaunajā adresē.
Deklarēšanos
var pārbaudīt
Pirms automātiski sagatavotās deklarācijas apstiprināšanas
un iesniegšanas lietotājam ieteicams to atvērt un iepazīties ar dokumenta
saturu, lai pārliecinātos par iekļauto datu pareizību. Ja cilvēks vēlas, lai
dokuments būtu pieejams arī pēc pakalpojuma pabeigšanas, pirms iesniegšanas
ieteicams saglabāt to datorā vai citā datu nesējā. Lietotājs ir atbildīgs par
sniegto ziņu pilnīgumu un patiesumu. Pēc dzīvesvietas deklarācijas iesniegšanas
e-pakalpojumā “Mani dati Iedzīvotāju reģistrā” ir iespējams pārliecināties, ka
dzīvesvietas deklarēšana ir bijusi veiksmīga un ka aktuālās ziņas ir iekļautas
Iedzīvotāju reģistrā.
Pārbaudīt personas reģistrācijas dzīvesvietā spēkā esamību
iespējams, ja ir zināms personas kods pārbaudāmajai personai un precīza
pārbaudāmā adrese. Pakalpojuma laikā netiek pārbaudītas ziņas par adresēm,
kuras personai Iedzīvotāju reģistrā ir norādītas kā papildu adreses, mutiski
norādītas dzīvesvietas adreses vai adreses, kurās personai ir bijusi
reģistrācija dzīvesvietā, kas vairs nav spēkā.
Jāņem vērā, ka portāla audita reģistrā tiek saglabāta
informācija par lietotāju, kurš veic pārbaudi, un personas kodu, par kuru tiek
veikta pārbaude. Pēc pārbaudītās personas vai kompetentu iestāžu pieprasījuma
var tikt izsniegti audita dati par lietotāju, kurš e-pakalpojuma izmantošanas
laikā veica šo pārbaudi.
