Iveta uzskata, ka šobrīd viņas dzīve ir sakārtota. Tas noticis, jo viņa savu un ģimenes likteni ir ielikusi Dieva rokās.
Iveta uzskata, ka šobrīd viņas dzīve ir sakārtota. Tas noticis, jo viņa savu un ģimenes likteni ir ielikusi Dieva rokās. Protams, dzīve nekad nevar būt pati pilnība, tāpēc smilteniete uzskata, ka ticībā jāturpina pilnveidoties, jo Dievs cilvēku māca visu mūžu.
Mūsu saruna notiek Mātes dienas priekšvakarā. Ivetas ģimenē aug trīs meitas, tāpēc pārdomas vairāk aizrit ģimenisko attiecību vērtējumā.
Bērnībā abi bijām patstāvīgi
Iveta ģimenē ir vecākā māsa savam brālim. Bērnībā abi ļoti labi sapratušies, brīžiem sešu gadus jaunākais brālis uzņēmies iniciatīvu blēņu un draiskulību organizēšanā, tāpēc gadu starpībai neesot bijusi īpaša nozīme. Jau tolaik Iveta spriedusi, ka viņai noteikti būs divi mazuļi, jo šis “komplekts” šķitis vislabākais. “Mūsu mamma bija prasīga un stingra, tāpēc jau bērnībā abi bijām patstāvīgi,” saka Iveta. Viņa pat nevar atcerēties nopietnus nedarbus, kurus abi ar brāli būtu sastrādājuši. Ja nu vienīgi kādas bērnišķīgas saplūkšanās.
Es uzticējos Viņam un lūdzu
Kopš tā laika pagājuši gadi. Bērnībā sapņotais, ka arī viņai kādreiz ģimenē būs puika un meitene, īsti nav piepildījies. Iveta ar vīru audzina trejmeitiņas. “Dievs jau kārto visas lietas. Tajā laikā es uzticējos Viņam un lūdzu. Tagad man ir trīs meitas,” gandarīta Iveta. Viņa pieļauj, ka sākotnēji vīrs vēlējies arī dēlu, bet tagad secina — tas ir tikai mīts, ka tēvi un dēli saprotas labāk. Gluži pretēji, meitenēm ar tēviem veidojas ne mazāk sirsnīgas attiecības.
Brīžiem parāda kādu niķi
Katra no trejmeitiņām ir ar savu raksturiņu. Ja būtu jāsalīdzina, tad abām jaunākajām — desmitgadīgajai Elīnai un trīsgadīgajai Esterei Elizabetei — atrastos vairāk kopīgu īpašību. Vienpadsmitgadīgā Ieva, kā jau vecākā, ir nopietnāka, vairāk vērsta sevī. Mazās parasti vairāk turas kopā, rotaļājas. “Elīna vairāk pacieš mazās iegribas, palutina,” novērojusi Iveta. Jaunākā labprāt to izmanto un brīžiem parāda kādu niķi.
Aizejot mājās un ieraugot kādu izstrādātu blēņu, Iveta nekļūdīgi varot pateikt, kura un ko ir sastrādājusi. Lieki piebilst, ka abas mazās šajā jautājumā ir izdomas bagātākas. “Ieva ir nosvērtāka,” vērtē mamma.
Ģimenē jābūt savstarpēji atklātiem
Vaicāta par mātes – meitas sarunām, Iveta teic, ka atklātākā no visām pagaidām ir Elīna, kura uztic mammai savas pārdomas, arī pastāsta, ja gadījusies kāda kļūme. “Mums ir pieņemts, ka ģimenē jābūt savstarpēji atklātiem, nevar melot. Par to bieži pārrunājam. Vienmēr uzsveru, ka sliktos darbus mamma vai kāds cits cilvēks neredz, bet Dievs vienmēr visu redz, un vainīgais tiks sodīts. Tas ir jāatceras. Mēs katrs saņemsim savu sodu, ja darīsim sliktu,” savu viedokli paskaidro Iveta. Arī bērnu pārkāpumi agri vai vēlu atklājas mammai. Iveta secina, ka to ģimenē viņi piedzīvojuši daudzreiz. Kaut kas tiek noslēpts, noklusēts, bet paiet zināms laiks, un viss atklājas.
Dievs ir jāmīl par visu stiprāk
Pasaulē pieaug agresivitāte. Vai Ivetai nerodas bažas par savām meitām? Viņa pārliecināta, ka bērnus var pasargāt lūdzot, uzticot viņu likteni Dievam. Mazsvarīgas nav arī vecāku un bērnu savstarpējās attiecības. Esterei, bērnudārzā gatavojoties mīlestības dienai, mācīts, ka ir ļoti jāmīl sava mamma. Viņa ļoti bieži pēdējā laikā mammai atgādinot, ka viņu ļoti mīl. Iveta uzsver, ka bērniem ir ļoti svarīgi mīlēt savu māti un tēvu, bet Dievs ir jāmīl par visu stiprāk. Meitenes apmeklē svētdienas skolu, kur šie jautājumi tiek viņām izskaidroti un pārrunāti. “Stāstīts tiek arī par dziedināšanu. Viņas saprot, ka ir jālūdz Dievs, un viņas tiek dziedinātas,” piebilst Iveta.
Jāiziet kādam grūtumam cauri
Vai nebaida, ka citās ģimenēs, iespējams, bērnus māca dzīvot pēc gluži citiem principiem? “Nē, mani tas nebaida, es vienkārši ļoti daudz runāju ar savām meitām. Par to, lai viņas pašas domātu ar savu galvu un saprastu, kas ir labs un kas slikts, ko darīt vai nedarīt,” saka Iveta. Meitenes ieklausās. Vairāk vai mazāk, bet šis dialogs tiek risināts.
Vai dzīvē jāmācās no kļūdām? Iveta secina, ka tomēr ir jāiziet kaut kādam grūtumam cauri, lai labāk izprastu lietu būtību. Jāmācās arī no citu kļūdām, bet no tām ir grūtāk, jo parasti šķiet, ka ar pašu nekas tāds nevar atgadīties. Tāpēc jāizjūt pašam.
Audzinātājām tagad daudz jāzina
Kas meitenes būs, kad izaugs lielas? Elīnai ļoti patīk bērni, un viņa šobrīd domā, ka būs audzinātāja. Mamma reiz dzirdējusi meitu dialogu. Ieva vērtējoši māsai iebildusi, ka būs ļoti daudz jāmācās, jo audzinātājām tagad daudz jāzina. Tad Elīna secinājusi, ka varbūt tomēr būs auklīte.
Atšķirīgais meiteņu raksturos vērojams arī sapņos par nākotni. Elīna mammai atklājusi, ka noteikti dzīvos ar viņu kopā, bet Ieva domā, ka viņai būs sava māja, par kuru pati rūpēsies.
Dievs uzlicis lielus pārbaudījumus
Mātes dienā Iveta noteikti saņems dāvanas. Viņai vismīļākās ir meiteņu pašu rokām gatavotās. Jau nedēļu pirms svētku dienas mājās valda nedaudz noslēpumaina gaisotne. Mazās jau paspējušas pačukstēt, ka būs dāvaniņas, bet kādas — tas ir noslēpums.
Mātes diena Ivetai ir emocionāli saviļnojošs pasākums. Šobrīd viņa atklāj: kad dzīvojusi neticēdama, dzīvē gājis ļoti slikti. Arī ticībā piecus gadus neesot bijis viegli, jo Dievs uzlicis lielus pārbaudījumus. “Sapratu, ka jādodas tikai uz priekšu ticībā un tur jāpaliek. Tikai Viņš var visas lietas sakārtot,” uzsver Iveta. “Dzīvē smagākie brīži ir aiz muguras. Dievs tiešām ir sakārtojis manu dzīvi.” Vērtīgākais, ko Viņš ir devis Ivetai, ir būt māmiņai trīs jaukām meitenēm un ģimene. Kristiešu vidū sastapti arī daudzi draugi. “Es nešķiroju, vai cilvēks ir ticīgs vai ne. Vienkārši liecinu, jo vēlos, lai daudzi atgrieztos un saprastu, ka ticot dzīvot ir vieglāk. Protams, būs arī pārbaudījumi, bet katram pašam ir jāpieņem savs lēmums,” uzskata Iveta.
